20.gs. 50. - 70.gadi bija pārmaiņu laiks visā pasaulē, īpaši politiskajā dzīvē. 1939. gada 5. oktobrī Latvija bija spiesta parakstīt Savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. Šajā līgumā bija noteikts, ka „šī pakta izvešana dzīvē nekādā ziņā nedrīkst aizskart Līdzēju Pušu suverēnās tiesības, starp citu, viņu valsts iekārtu, saimniecisko un sociālo sistēmu un militāro rīcību. Bāzēm un aerodromiem ierādāmie iecirkņi paliek Latvijas Republikas teritorijā”. Vēlāk sekoja ultimāts pret Latviju, kurā PSRS apvainoja Latviju militāras savienības organizēšanā pret PSRS. Valdība paziņoja prezidentam par savu atkāpšanos un pieņēma ultimātu. 1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca PSRS karaspēks. K. Ulmanis vēl kādu laiku palika savā amatā, tad sekoja saeimas vēlēšanas, kurās tika viltoti rezultāti. Saeimas sapulcē paziņoja, ka Latvijā tiek pasludināta padomju vara (25, 139). Pie varas nācā jauni valstu līderi ar savām reformām un ideoloģiju. Savukārt sabiedrībā uz visām pārmaiņām gan politikā, gan ekonomikā reaģēja kā kuru reizi, dažkārt arī asi un ar izsmieklu.
Sabiedrības reakciju uz visu notikušo atspoguļo padomju laika vēstītājfolklora -anekdotes, mīklas, parunas.
Studiju darbā tiks raksturotas padomju anekdotes un parunas.
Anekdote ir neliela apjoma, lakoniski, visbiežāk - dialoga formā ietverti vēstītājos (prozas) folkloras sacerējumi, kuros tauta savu attieksmi pret dzīves īstenības aktualitātēm pauž ar humora un satīras palīdzību (1, 436).
Sabiedrībā, izsakot savas domas par valdību, veidojās politiskās anekdotes. Padomju gados politiskās anekdotes atspoguļo mazliet izkropļoto un cenzūrai nepiederošu informāciju par sabiedrības reakciju uz dažiem vēsturiskiem notikumiem un, protams, par padomju varu. Kā zināms, šāda satura anekdotes bija samērā bīstamas, bet, neskatoties uz to, cilvēki nebeidza tās stāstīt. Staļinisma periodā kultūras dzīve tika stingri reglamentēta, bija jāslavina sociālisma celtniecība, kolektīvisms, jāparāda partijas vadošā loma, nevarēja izpaust personiskas izjūtas. Pēc Staļina nāves iestājās zināms atkusnis – kultūras apritē atgriezās daudzi literatūras klasiķi, tika atļauts publicēt un piemināt dažus trimdas kultūras darbiniekus, minimāli bija iespējams iepazīt Rietumu kultūras tendences. Anekdotes, neskatoties uz to, ka tās skar notikumus virspusēji, īstenībā ir informācijas glabātājas, kas parādā situāciju no iekšpuses un izsaka sabiedrības viedokli par notiekošo (24, 3).
No vēstītājfolkloras par padomju varu var uzzināt daudz informācijas, īpaši par līderiem un situāciju Padomju Savienībā.…
