No valsts neatkarības atgūšanas un privatizācijas sākuma 1992. gada rudenī ir pagājuši 19 gadi un nekustamā īpašuma tirgus ir piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas, ja 90-to gadu sākumā vairākumam iedzīvotāju nepiederēja pašiem savs dzīvoklis, tad 21. gadsimtā, tas, ka iedzīvotājam pieder dzīvoklis tie uzskatīts par atbilstošu labklājības līmeni.
Privatizācijas procesam bija gan savi piekritēji, gan pretinieki. Piekritēji apgalvoja, ka tādā veidā iedzīvotājiem ir brīva iespēja iegādāties gadiem ilgi īrētos dzīvokļus, un līdz ar to piedalīties nekustamā īpašuma tirgus izveidē. Savukārt, pretinieki apgalvoja, ka tādā veidā iedzīvotāji uzņemas nevajadzīgu atbildību par nekvalitatīvi uzbūvētajām mājām. Mūsdienās vairāk kā 80 procentiem iedzīvotāju pieder pašiem savs dzīvoklis vai māja, kas ir viens no pierādījumiem tam, ka šo 18 gadu laikā nekustamais īpašuma tirgus ir stabili attīstījies, protams, ekonomiskā krīze nekustamā īpašuma attīstības tempus ir krietni piebremzējusi.
Saasinoties ekonomiskajai krīzei, valstī strauji sāka kristies nekustamo īpašumu cenas un pieprasījums, jo arvien mazāk cilvēki spēja atļauties iegādāties sev dzīvokli, māju, zemi, jo samazinājās iedzīvotāju maksātspēja un palielinājās bezdarbs.
Pētījuma problēma - nekustamā īpašuma tirgū ir novērojama minimāla aktivitāte, dēļ nelielā pieprasījuma no pircēju puses, kas ir lielā mērā saistīta ar valsts ekonomisko situāciju.
Kad atsāksies nekustamā īpašuma tirgus izaugsme? Tas ir svarīgs jautājums, uz kuru precīzas atbildes nav. Valstiskā līmenī paredzēt nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences ir ļoti svarīgi, jo no nekustamā īpašuma tirgus attīstības ir atkarīgas citas svarīgas tautsaimniecības nozares, piemēram, tāda nozare kā būvniecība. Līdz ar to darba autors savā darbā centīsies izvērtēt nekustamā īpašuma tirgus attīstības perspektīvas.
Pētījuma objekts - nekustamais īpašuma tirgus Rīgas pilsētā. Pētījuma priekšmets - nekustamā īpašuma attīstības tendences Rīgā un tā ietekme uz valsts ekonomiku kopumā.…
