Secinājumi
1.Bez uzkrājumu veidošanas liels cilvēku skaits tuvākajā nākotnē saskarsies ar maksātnespējas risku.
2.Vislabākais noguldījumu veids vidusmēra Latvijas iedzīvotājam šodien ir depozīti.
3.Laikā, kad nauda finanšu tirgos un nekustamajos īpašumos “sadeg”, noguldījumi ir drošāki.
4.Palielinoties norēķiniem bezskaidras naudas formā, nepieciešamība pēc skaidrās naudas samazinās;
5.Iedzīvotāji uzkrājumus neveido, jo lielākā daļa līdzekļu aiziet , lai segtu kredītsaistības;
6.Samazinās patēriņš , kas rada naudas pieprasījuma samazinājumu;
7.Noguldījumu samazinājumus latos samazinājies, jo zūd iedzīvotāju uzticība nacionālajai valūtai.
8.Latvijas Bankai kā centrālajai bankai ir izšķirošā loma valsts tautsaimniecības regulēšanā izmantojot monetāros instrumentus.
9.Naudas piedāvājumu regulēšanu nosaka gan IKP līmenis, gan inflācijas līmenis, kā arī ārējo finanšu tirgu darbība.
10.Palielinot naudas piedāvājumu, samazinās procentu likmes, kas paaugstina pieprasījumu pēc kredītiem, veicina uzņēmējdarbības aktivitātes un investīciju pieaugumu, tāpat arī veicina eksportu un uzlabo tirdzniecības bilanci (jo palielinās valūtas maiņas kurss), stimulē patēriņa un cenu pieaugumu.
11.Ja valstīs ar atvērtu ekonomiku un fiksētu valūtas kursu procenta likmes iekšzemē kļūst augstākas nekā pasaules procenta likmju līmenis, tas var veicināt kapitāla ieplūdi. Tas savukārt sekmētu naudas piedāvājuma, nacionālas valūtas kursa un inflācijas pieaugumu. Līdz ar to palielinātos imports, bet eksports un reālais ražošanas apjoms samazinātos.
…