Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,51 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,48
Pirkt
Identifikators:255942
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Latvija atrodas nedaudz sāņus no senajiem Rietumu civilizācijas attīstības un izplatības centriem, tomēr tās vēsture ir bijusi notikumiem bagāta un harmoniski iekļaujas Eiropas dažādo laikmetu kopainā. Daudzkrāsainais tālākās un nesenās pagātnes mantojums, kas uzkrājies, gan svešinieku varā atrodoties, gan pašiem esot kungiem savā zemē, saglabāts un no paaudzes paaudzē nodots, jo senatne latviešiem vienmēr bijusi dzīvotspējas apliecinājums un gudrības avots.
Latvijas muzeji, sabiedriskās organizācijas un arī pilsoņi ir rūpīgi vākuši, glabājuši un pētījuši senatnes liecības, tostarp arī īpaši vērtīgos numismātiskos materiālus.
Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. To noteikusi mūsu zemes ilgstošā saistība ar lielajiem tirdzniecības ceļiem. Tāpat īpatnas pēdas Latvijas monētniecībā atstājusi vācu, poļu, zviedru un krievu politiskā un ekonomiskā virskundzība.


Nauda Rīgā un Vidzemē zviedru laikos
(1621 – 1710)
Rīgai nonākot Zviedrijas pakļautībā, karalis Gustavs II Ādolfs (1611 – 1632) sākumā atļāva turpināt kalt monētas pēc Žečpospolitas naudas kalšanas noteikumiem. Izgatavoja g.k. ļoti zemas raudzes šiliņus un mazliet vērtīgākus trīspelherus, atsevišķos gadījumos arī dālderus un dukātus. Pēc ārējā izskata šiliņi daudz neatšķīrās no poļu laikā kaltajiem, vien mainījās uz tiem attēlotie varas atribūti.
Tā kā Rīgā kaltie šiliņi bija tirgotāju iecienīti un to kalšana deva prāvus ienākumus, Zviedrijas karaliene Kristīna (1632 – 1654) 1644.g. Rīgā lika izveidot otru monētu kaltuvi – Zviedrijas valsts naudas kaltuvi, kurā bija jākaļ Livonijas šiliņi un trīspelheri. Ja Rīgas pilsētas naudas kaltuvei šiliņu kalšanā vajadzēja ievērot Rīgas rātes noteikumus, tad Zviedrijas valsts naudas kaltuvei – Zviedrijas valdības noteikumus. Zviedrijas valsts naudas kaltuve Rīgā darbojās līdz 1669.g., atsevišķos gados tajā kaltas arī lielāka nomināla zelta un sudraba monētas, kas pēc šiliņu un trīspelheru leģendā ietvertā Livonijas vārda numismātikas literatūrā tiek dēvētas par Livonijas monētām.
Arī Rīgas pilsētas naudas kaltuvē zviedru laikā atsevišķos gados ir kalti valstsdālderi. Vietējā naudas apgrozībā tiem bijusi maza nozīme, jo tie nav atrasti nevienā no uzietajiem monētu depozītiem.[1.;76.]

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Nauda Latvijā no 15.-20.gadsimtam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/255942

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties