Mūsdienās ir aktuāls jautājums par diskrimināciju pret musulmaņiem, ko izteikti var novērot pēc 2001. gada 11. septembra terora akta notikumiem, kuriem ir sekojuši daudzi citi arī citās pasaules valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs un arī Eiropā gan sabiedrība, gan valdība ierobežo šo musulmaņu izvēles brīvību, lai aizsargātos un mēģinātu tos integrēt valsts sociālajā dzīvē.
Tiek ieviesti dažādi tiesiski aizliegumi, piemēram, pret musulmaņu identitātes paušanu rietumu nācijās, kā Francijā, kur 2004. gada septembrī aizliedza musulmaņu sievietēm nēsāt hidžābu (galvas lakats) un citus reliģiskos simbolus skolās u.c. publiskajās iestādēs (Fekete, 2004:25). Šis aizliegums izsauca debates medijos, kas bija aprakstīts zem dažādiem nosaukumiem, kā islāma feminisms, reliģiozitāte, potenciālais terorisma drauds, taču neradīja izpratni par to, kāpēc musulmaņu sievietes izvēlās aizklāt seju (Byng, 2010:109). Kā arī izraisīja diskusijas par musulmaņu stigmatizēšanu un diskrimināciju (Fekete, 2004:25). Tiek uzskatīts, ka ar šo aizliegumu tiek pārkāpts arī valstu svarīgais princips par to, ka pasaules cilvēku tiesības nav nodalāmas ar rasi, nacionalitāti vai reliģijas piederību (Fekete, 2004:27).
Sabiedrības negatīvos stereotipus par musulmaņu dzīves veidu veidoja ASV valdības politika, kas tika izstrādāta, lai atbildētu uz terora aktu, lai gan bijušā prezidenta Džordža Buša komentāri bija politiski neitrāli pret ASV dzīvojušajiem musulmaņiem, sabiedrībai tika atļauts negatīvisms pret islāma reliģijai piederošajiem (Byng, 2008:666). …
