Modelēšana un datu analīze: mērķi un pieejas

Jēdzieni modelēšana un modelis radās praktiski vienlaikus ar cilvēka pirmajiem mēģinājumiem izzināt apkārtējo pasauli. Arī bērnu spēles ir saistītas ar apkārtējas pasaules modelēšanu. Mazas meitenes, spēlējot ar lellēm, modelē savas turpmākās attiecības ģimenē, tapāt kā zēni savās “vīrišķīgajās” spēlēs modelē savu attieksmi pret dzīvi brieduma gados. Jau senie atomisti (Dēmokrits, Epikūrs, Lukrēcijs Kārs) centās veidot iedomātus atomu kustības un to savstarpējās savienošanās modeļus un ar to palīdzību izskaidrot lietu fizikālās īpašības. Vairākus gadsimtus turpinājās ciņa starp Visuma ģeocentriskā un heliocentriskā modeļa piekritējiem. Mehānikas straujā attīstībā 19. gadsimtā radīja priekšstatu, ka visas īstenības izpausmes var reducēt uz mehānisku kustību, ka jebkuru parādību var izskaidrot ar mehāniskiem modeļiem. 19. un it īpaši 20. gadsimtā modelēšana plaši izplatījās zinātniskā eksperimenta praksē. Tika izdarīti pirmie mēģinājumi izprast modelēšanas gnozeoloģisko nozīmi un veikt tās filozofisko analīzi. Pētījumi relativitātes teorijā un kvantu mehānikā apstiprināja atziņu, ka klasiskās fizikas pielietojumu sfēra ir ierobežota. Zinātne arvien plašāk sāka izmantot modeļus, kuros dažādos norises tiek aprakstītas ar matemātiskajiem simboliem.