Nodarbe, kas aizņem trešo daļu mūža, stāvoklis starp dzīvību un nāvi. Miegs ir fizioloģiska nepieciešamība, kas svarīgāka par ēšanu. Tas ļauj mums atpūsties. Un sapņos mēs „apstrādājam” visas mazās, ikdienišķās problēmas, kā arī nopietnās dzīves situācijas. Tieksme pēc miega ir tikpat stipra, cik vajadzība elpot. Miegs var būt normāls un patoloģisks. Nepietiekama zināšanas par miega patoloģiskām izpausmēm un nespēja tās atšķirt no nāves radītām pārmaiņām ir baisākais medicīnas vēstures posms.
Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki īpaši neapzinās miega svarīgo nozīmi un kādas sekas var būt, ja neguļ pilnvērtīgu, veselīgu miegu. Varbūt tieši tāpēc izvēlējos šo tēmu, jo miegs vēl nav pilnībā izpētīts.
Darba mērķis:
Sniegt īsu aprakstu ar jaunām atziņām, kas gūtas, pētot miega un nomoda maiņas mehānismu.
Darba hipotēze – Ja cilvēki neapzināsies miega svarīgo nozīmi savā dzīvē, tam var būt nopietnas sekas.
Darbā analizēts – ieteicamais miega daudzums diennaktī, miega traucējumi un bezmiega sekas. Cik ilgas ir miega stadiju maiņas un kā tās saplūst viena ar otru. Kāpēc daļa cilvēku jūtās labi un izgulējušies tikai pēc pāris stundām, bet citi nē.
Darba uzdevumi:
1. Iepazīstināt ar miegu, tā raksturojumu, pētījumu vēsturi un miega procesu norisi cilvēka ķermenī;
2. Analizēt miega traucējumus, slimības, miega fāzes, cilvēka reakciju vai nogurumu;
3. Veikt aptauju par miegu un sapņiem.
Darba metodes - literatūras izpēte, anketēšana, anketas datu analīze.…
