Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,35 (14%)
Cena ar atlaidi*:
2,14
Pirkt
Identifikators:315819
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Tas ir Zemei vistuvākais lielais debess ķermenis. Vidējais attālums līdz tam ir 384400 km. Tas kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu, tādēļ Mēness attālums no Zemes centra mainās no 363 tūkst. km perigejā līdz 406 tūkst. km apogejā. Šī iemesla dēļ Mēness redzamie izmēri mainās no 29’,4 līdz 33’,5. Mēness ir otrais spožākais debess spīdeklis pēc Saules.
Nokļūstot uz Mēness, varētu ieraudzīt pie debesīm milzīgu Zemes disku - četras reizes lielāku nekā Mēness disks, ko redzam no Zemes. Varbūt liksies neparasti tas, ka, atstājot Zemi, tā palika “apakšā”, bet tagad tā ir “augšā”. Te vēlreiz apstiprināsies tas, ka “augša un apakša” ir jēdzieni cilvēka sajūtās.
Zeme Mēnesi apgaismo 90 reizes stiprāk, nekā Mēness apgaismo Zemi. “Zemes naktīs” uz Mēness ir neparasti gaišs. Kā izskatītos Zeme, ja to apgaismotu 90 Mēneši? Uz Mēness nav atmosfēras, gaismas un ēnas kontrasti tur “pilnzemes naktīs” rada fantastisku ainu. Kad Mēness sirpis kļūst pavisam šaurs, tad Mēness pārējā daļa iepelēki spīd. Šo Mēness daļu apgaismo Zeme. Ko redzēsim uz Zemes, kad būsim nokļuvuši uz Mēness? Gandrīz neko, jo daļu no Zemes virsmas vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mēness”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/315819

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties