Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,36 (18%)
Cena ar atlaidi*:
1,63
Pirkt
Identifikators:939921
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Masu mediji ir stipri iesākņojušies mūsdienu cilvēku dzīvē. Tām tagad vairāk piešķir ne tikai atspoguļošanas funkciju, bet arī ietekmi un pat varu. Vēl 1840. gadā Onorē de Balzāks nosauca presi par “ceturto varu”. Protams, tas tiek minēts pārnestā nozīmē, tomēr daļa patiesības šeit arī ir. Mediji ir politiskā diskursa neatņēmamais elements. Sevišķi priekšvēlēšanu kampaņas laikā, mediju paliek par politiķu un politisko partiju galveno ieroci, jo izmantojot to, var informēt sabiedrību un ietekmēt tās indivīdu viedokļus. Nevienam nav noslēpums, ka tieši priekšvēlēšanu kampaņas laikā politiķi sāk aktīvi pievērst uzmanību tam, kādu informāciju sniegt presei un ko presē raksta par viņiem, lai varētu sniegt atbilstošu atbildi, proti reāģēt. Masu mediji pārtop savdabīgajā karu laukā, kur notiek cīņa starp partijām, kā rezultāts starp medijiem, un kā galarezultāts — starp iedzīvotājiem, kuriem būs jābalso par vienu vai otru deputātu.
Kā atzīmēja B. Maknajers, “to, ko grib pateikt politiķis, ne vienmēr atspoguļojas tajā, ko saka masu saziņas līdzekļi.” Mūsdienās lielu lomu spēlē arī konkrētas partijas varas pakāpe, jo kā zināms, dažām partijām piederot kādi preses izdevumi, kuri atbalsta tieši sava īpašnieka politiku.

1. Masu saziņas līdzekļu politiskās funkcijas
Mediji ir politisko stratēģiju realizācijas instruments informācijas laukā. Ja atskatīties vēsturē, tad mēs ieraudzīsim, ka politikā pirmie preses izdevumi tika izdoti kādā politiskajā partijā. Tikai vēlāk šie izdevumi paplašināja savu lasītāju loku, pārtaisot avīzes par publiskiem izdevumiem, pieejamiem daudz plašākai auditorijai. Ja nebūtu avīžu, bet vēlāk radio, televīzijas un interneta, maz cilvēku interesētu politika. Tieši no medijiem lielāka daļa iedzīvotāju gūst informāciju par politiskiem notikumiem un politisko elitu. Protams, ja cilvēks neinteresējas par politiku, viņš ir pakļauts tās procesiem, likumiem un varai. Tomēr šajā gadījumā tā ir vairāk vienvirziena saite. Līdz ko cilvēks sāk aktīvi interesēties par politiku, viņš sāk justies par sabiedrisko procesu dalībnieku, apzināties savu piederību valstij un politikas pasaulei, jo viņš ir informēts.
Pastāv liela mediju, politiķu un lasītāju savstārpēja ietekme un darbība, kas nosaka masu saziņas līdzekļu politiskās funkcijas. Interese pēc mediju materiāliem atkarīga no konteksta un valdības pozīcijas. Informācijas paterētāji ir ne tikai tauta, bet arī politiķi. Sevišķi tas izpaužas priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kad politiķa liktenis ne pilnīgi, bet būtiski atkarīgs no tā, ko mediji ziņo par viņu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mediju ietekme uz politiku”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/939921

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties