Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Mantošanas un laulību institūta tiesiskā regulējuma savdabība tagadējā Latvijas teritorijā 12.-16.gadsimtā

     

    Referāts15 Tiesības

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,72 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,77
Pirkt
Identifikators:321234
Vērtējums:
Publicēts: 05.11.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Sākot ar kristietības ieviešanu, tika mainīti arī priekšstati par aizkapa dzīvi, un baznīcas iebilda pret pagāniskajiem rituāliem glabāt nelaiķi ar sadzīves priekšmetiem.
Baznīca aicināja mirstošos nožēlot grēkus un daļu sava īpašuma novēlēt labdarībai par dvēseles glābšanu. Tā ieviesa arī paražu normu, ka aizgājēja pēdējie vārdi jeb pēdējā griba ir svēti jāpilda, un tiem ir juridisks spēks- pirmā testamenta jeb novēlējuma forma. Tā varēja būt rakstiska vai mutiski izteikta garīdznieka vai divu vai trīs liecinieku klatbūtnē, un baznīca kļuva par pēdējās gribas izpildītāju, tādējādi par reliģiskām darbībām tika atzīta pēdējās gribas izpildīšana un testamenta rakstīšana, uzņemoties jurisdikciju pār mantojumiem, par kuriem nelaiķis nebija atsājis testamentu vai izteicis pēdējo grib, izmantojot viņa īpašumu tā dvēseles glabāšanai. Savukārt pirmie īstie testmenti bija, kad mantu novēlēja baznīcas labā, ko noformēja ar rakstisku novēlējumu, ar mērķi, lai baznīca aizlūgtu par viņa dvēseli pēc nāves. Šajā gadījumā izslēdza citus novēlējumus.
Tikai vēlak, testamentu apstiprināšana nonāca laicīgās varas rokās. Testamenta saturu veidoja novēlējumi par labu draugam, radiniekam, tostarp ārpuslaulības bērnam, kas likumīgā mantošanā nemantoja. Šo principu pamatoja ar to, ka mūki un mūķenes, aizejot dzīvot uz klosteri, atsacījās no laicīgās dzīves labumiem un savas ģimenes par labu klosteriem. Tomēr tas nemazināja mirēju vēlmi visu savu mantu nodot baznīcai. Juridisks pamats šim principam atrodas Lībekas pilsētas tiesībās.
Interesanti ir tas, ka kanonisti rūpējās, lai pēc mantojuma atstājēja nāves un testamenta izpildīšanas bez iztikas līdzekļiem nepaliktu atstājēja tuvinieki- neatraidāmo mantinieku loks un tiem pienākošo mantojuma daļas apmēru. Livonijas laikā neatraidāmajiem mantiniekiem testamentārjā mantošanā pienācās ceturtā daļā no tā, ko mantinieks būtu mantojis likumiskajā mantošanā. Neatraidāmie mantinieki pēc parazu tiesībām bija pārdzīvojušais laulātais un bērni, izslēdzot no mantojuma mazbērnus un vecākus.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1326504
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mantošanas un laulību institūta tiesiskā regulējuma savdabība tagadējā Latvijas teritorijā 12.-16.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/321234

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties