Nobeigums
Mantošana visos laikos ir bijusi aktuāla tēma, jo gandrīz katram kādā noteiktā dzīves posmā nākas saskarties ar mantošanu, un tāpēc ir svarīgi zināt, kā rīkoties situācijā, kad ir saņemts aicinājums mantot, kā iestāties mantojuma tiesībās, kādā veidā mantojums tiek pieņemts un kādas ir mantojuma iegūšanas sekas. Mantojuma pieņemšana ir svarīgs posms mantošanas procesā, jo bez mantojuma pieņemšanas nenotiek mantojuma atstājēja tiesību pāreja uz mantinieku.
Mantojuma tiesības ir civiltiesību neatņemama sastāvdaļa. Cilvēks dzīvo tikai vienu mūžu, bet viņa darba augļi kā mantojums var pāriet no paaudzes uz paaudzi. Taču nākamajā paaudzē var veidoties konflikti par mantojuma piederību, sadali, mantojuma tiesību prioritāti kādam no vairākiem mantiniekiem. Tādējādi ir radusies nepieciešamība pēc mantojuma tiesības aizsardzības. Mantošanas tiesības ir civiltiesību institūts, kas regulē attiecības, kas saistītas ar mirušā tiesību un pienākumu pāriešanu uz citām personām.
Rakstot darbu es secina, ka izmaiņas mantojuma lietu kārtošanā, kas nosaka, ka mantojuma lietas ved notāri un cilvēkiem nav jādodas uz tiesu, dod būtisku labumu sabiedrībai. Kārtojot mantojuma lietas, notārs veic arī padomdevēja pienākumu, kas ar laiku ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām notāra funkcijām. Bieži vien, uzklausot notāru, kurš sniedz padomu abām pusēm un iesaka iespējamos variantus mantojuma lietu vešanai, mantojuma dalīšanai utt., mantinieki noskaidro savstarpējās domstarpības, līdz ar to mantojuma lietu var nokārtot ātri un efektīvi – bez tiesas iejaukšanās. Ieguvēji šādā situācijā ir visi – gan attiecīgajā lietā iesaistītās puses, gan tiesas, kuru darbs tiek atslogots.
Rakstot referātu esmu noskaidrojis likumiskās mantošanas tiesisko regulējumu un uzzinājis daudz ko lietderīgu. Uzskatu, ka iegūtās zināšanas es varēšu pielietot savā darbā un privātā dzīvē.
…
