Secinājumi
Darbā aprakstītais 20 gadu periods, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem laika posmiem Lietuvas vēsturē, jo tika likti pamati neatkarīgai Lietuvas Republikai, kā arī valsts izveidoja savu Seimu un pieņēma valsts konstitūciju. Jaunā, neatkarīgā valsts arī piedzīvoja pirmo autoritāro režīmu tās vēsturē, ar A.Smetonu, kā prezidentu. Tika iegūtas jaunas teritorijas, kā arī zaudētas, tās etniskās un vēsturiskās pilsētas, īpašu akcentu liekot uz Viļņu.
Viennozīmīgi notika arī ekonomiskā augšupeja, kas nebūtu notikusi bez politiskām reformām. Interesanti, ka valsts ministru priekšsēdētājs Jozs Tūbelis valsts ekonomikas stimulēšanā izmantoja merkantilisma principus, samazinot eksportu un palielinot ievedmuitas cenas galaproduktiem, kuri tika ievesti no kaimiņvalstīm.
Arī Lietuvas kultūra ievērojami attīstījās – Kauņā notika pirmie dziesmu svētki, kā arī sportā lietuvieši sevi spēja parādīt pasaulei.
Diemžēl šis divdesmit gadu periods beidzās ar Sarkanās armijas iebrukumu Lietuvā, kas attiecīgi izbeidza tik neilgo valsts neatkarību.
Domāju, ka mani ieteikumi šim laika pomam viennozīmīgi nespētu nest labākas sekas, jo, lai arī ko Lietuvas valsts būtu darījusi, no PRSR vai Vācijas okupācijas, tai nebūtu iespējams izvairīties.
…