Ievads
Latvijas tiesību vēsturē laika gaitā laulību institūts ir piedzīvojis krasas izmaiņas, gan izpratnē par to kā pašu institūtu, gan arī tā regulējumā, sākot no 13.gs. paražu tiesībām, līdz pat atjaunotās republikas Latvijas Republikas civillikumam. Manis izvēlētā tēma ir bijusi aktuāla un vienmēr tāda būs, jo laulāto savstarpējās mantiskās attiecības un ģimenes tiesības jebkurā laika periodā ir bijusi neatņemama civiltiesību sastāvdaļa, kas sevī ietver sevī ne tikai laulību slēgšanu, kā sociālu vai reliģisku tradīciju, bet arī raksturo katra pētītā perioda individuālo izpratni par ģimeni, kā arī katra perioda atšķirīgo vērtību un saistību izpratni.
Manis izvēlētais temats „Laulību institūta ģenēze (XVI – XX ) gs.” sevī ietver krasi atšķirīgu un pat pretrunīgu laulāto attiecību tiesisko regulējumu, izpēti sākot no paša institūta rašanās. Darbā ietverts arī neliels laulību tiesību no 13.gs. raksturojums, iekļaujot arī vispārīgu pārskatu par baltu un līvu tradīcijām, kā arī Livonijas kanonisko tiesību līdz 16.gs. vispārīgu raksturojumu, kad līdz ar Livonijas kanonisko tiesību sabrukumu un reformācijas ideju nostiprināšanos Latvijas teritorija atrodas no vienas puses poļu - zviedru pakļautībā, no otras Zviedrijas karalistes pakļautībā, kas ne tikai nozīmē vairāku tradīciju līdzās pastāvēšanu vienā teritorijā un laikā, bet arī atšķirīgu kultūru un reliģiju mijiedarbību. Darbā tiek apskatīts un analizētas Latvijas teritorijas un tradīciju pāreja uz cariskās Krievijas tiesību un tradīciju sistēmu 18.gs. Darbā ieļauta arī laulību institūta attīstības posmi Latvijas Republikas (1934. -1940.) laikā, kā arī laika periods pēc Latvijas okupācijas, sekojoši, arī Latvijas teritorijas sociālistiskās tiesību doktrīnas pārņemšanas periods, kas tiek apskatīts līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991.gadā.
Darba pamatmērķis:
1. Izpētīt laulību institūta attīstību līdz Latvijas Republikas atjaunošanai.
2. Analizēt laulību institūta regulējuma izmaiņas atkarībā no tradīcijām, baznīcas ietekmes, valsts politiskā režīma un valdošās ideoloģijas.
3. Salīdzināt attiecīgo periodu tiesību avotu regulējumu ar mūsdienu laulību institūta regulējumu.
Par zinātniskā darba uzdevumiem tiek izvirzīts:
1. Iepazīties ar normatīvajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz laulību un ģimenes tiesībām.
2. Izstudēt zinātnisko doktrīnu, kas saistīta ar ģimenes tiesībām. (Kā redzamākie autori, kas pētījuši ģimenes tiesības vēsturiskā skatījumā, ir nosaucami J. Lazdiņš, S. Osipova, A. Švābe, bet 20.gs. kontekstā J. Vēbers, V. Kalniņš, I. Fridrihsons, J.Lazdiņš.)
