Ievads
Jaunas ģimenes nodibināšana ir viens no svarīgākiem notikumiem cilvēka mūžā. Tiesiskā nozīmē tas ir padots sava laika administratīviem un reliģiskiem noteikumiem, likumiem un arī ierobežojumiem. Ģimenes nodibināšana Eiropā ir regulēta jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos, sākot ar laulību aizliegumu tuvu radinieku starpā.
Marģers Grīns
Ģimene ir senākā sociālā apvienība cilvēku sabiedrībā un saglabā savu nozīmi arī mūsdienās.
Ir labi zināms, cik liela nozīme ģimenei ir gan katra cilvēka dzīvē, gan visas sabiedrības un valsts mērogā. Īpašu nozīmi jaunu ģimeņu veidošana iegūst mūsu dienās, kad demogrāfiskā situācija Latvijā ir nonākusi visai dramatiskā situācijā. Tieši ģimenei katram cilvēkam jākalpo kā neizsīkstošas mīlestības, uzticības un savstarpēja atbalsta avotam, turklāt veselīga un stipra ģimene ir jebkuras stabilas un plaukstošas sabiedrības pamats.
Tādēļ autore izvēlējusies par sava kursa darba tematu “Laulības tiesisko attiecību nodibināšana”, kas ir sevišķi aktuāls Latvijā. Par pamatu tiks ņemta laulības noslēgšana un to tiesikais aspekts.
Studija darba objekts ir laulība. Par priekšmetu tiks ņemta tieši laulības nodibināšana un to tiesiskais aspekts.
Studija darba mērķis ir apzināt un atklāt laulības noslēgšanas īpatnības, sniegt priekšlikumus un secinājumus. Lai noskaidrotu savu mērķi, autore pieversīs savu uzmanību saderināšanām, pirmslaulību procedūrai, pieteikumiem laulības noslēgšanai un laulības izsludināšanai. Kā arī īsumā aprakstīs laulāto uzvārda izvēles tiesības.
Studiju darba uzdevumi ir analizēt izvēlētā temata situāciju mūsdienās,salīdzināt to ar stāvokli, kāds bija pirms neatkarības atjaunošanas, veikt nelielu ekskursiju pagātnē, lai aplūkotu saderināšanās un laulības noslēgšanas tradīcijas senākos laikos, kad veidojās un nostiprinājās latviešu tautas precību, derību, vedību u.c. ar laulāšanos saistītās tradīcijas.
Lai realizētu studija darba mērķi, autore izmantojusi Civillikuma ģimenes tiesību daļas pirmo nodaļu “Laulība”, Jāņa Vēbera civillikumu komentārus, kā arī enciklopēdijas, vārdnīcas, plašsaziņas līdzekļus, praktiskus materiālus, interneta resursus un citus avotus.
Studiju darbā tiks ietverts svarīgāko tiesību aktu satura īss apraksts.
Rakstot kursa darbu autore izmantoja vēsturisko un loģisko izziņas metodes, sitēmisko pieju, kā arī analīzi un sintēzi.
1. Saderināšanās
Priekšstats par saderināšanos ir radies jau ap 1215.gadu, kad Pāvests Inokentijs 3. izdeva likumu, ka laulībām ir jābūt oficiāli pasludinātām baznīcā un to jāapliecina priesterim. Ja šāda savienība eksistē, tad tā jādara zināma. Savukārt no šī dekrēta pēc gadiem izveidojās saderināšanās. Tiek uzskatīts, ka saderināšanās ar gredzena pasniegšanu ir tradīcija, kas aizsākusies 1477.gadā, kad Maksimiliāns pasniedza dimanta gredzenu Burgundijas Marijai kā saderināšanās dāvanu.
Laika gaitā tradīcijas daudz mainījušās, kļuvušas modernākas, taču gredzena pasniegšana ir palikusi cauri visiem gadsimtiem. Senlatviešiem bija arī zīmes, ko meita varēja dot puisim, parādot, ka vēlas saistīties nopietnās attiecībās. Ja meita iedeva puisim noadītu cimdu pāri, tā bija saderināšanās zīme. Pēc saderināšanās jau varēja sākt dzīvot kopā, nenokļūstot ļaužu valodās. Pirms saderināšanās topošais līgavainis savus nodomus paziņoja līgavas vecākiem.
…
