Latvijas teritorija senajos laikos

Akmens laikmets – pats senākāis posms cilvēces senvēsturē. Šādu nosaukumu tas guvis tādēļ, ka darbarīkus, ieročus un iedzīves priekšmetus tā laikā izgatavoja galvenokārt no akmens. Blakus tiem, protams, lietoja arī no citiem dabas materiāliem – raga, kaula, dzīvnieku ādām, koka, mizām, augu šķiedrām un māla darinātos priekšmetus. Akems laikmets pakāpeniski beidzās, tad kad cilvēki pamazām apguva prasmi iegūt metālus un lietos tos savā labā. Laika ziņā akmens laikmets ir pats garākais cilvēces senvēstures posms. Katras mūsdienu tautas apdzīvotajā teritorijā tā ilgums ir bijis citāds, to noteica kā klimatiskie, tā apkārtējās vides apstākļi, darbarīku un ieroču izgatavošanai nepieciešamo izejvielu pieejamība vai trūkums. Latvijā akmens laimets pastāvēja apmēram septiņus tūkstošus gadus – no IX g. tūkst. vidus līdz II g. tūkst. vidum pr. Kristus.
Šo laiku sīkāk iedala trīs posmos:
Paleolīts jeb senākais
Mezolīts jeb vidējais
Neolīts jeb jaunākais akmens laikmets…