Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:381011
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

No 19.gadsimta beigām līdz 1913.gadam Latvijas ostu īpatsvars Krievijas ārējā tirdzniecībā pieauga no 14 līdz 24 %. No trešās nozīmīgākās impērijas ostas Rīga bija kļuvusi par pirmo. Kopumā caur Latvijas ostām gāja 28% Krievijas eksporta. Salīdzināšanai var minēt datus, ka Krievijas impērijas rietumdaļas ostu īpatsvars valsts ārējā tirdzniecībā 20.gadsimta sākumā vērtības izteiksmē procentos bija sekojošs: Rīgas ostu vērtība 15,2% (uz 1905.gads), Tallinas tikai 6,3%, bet Pērnavas vispār tikai 0,4%.
1914.gada sākumā Latvijas ostām bija pierakstīti 333 kuģi (59 tvaikoņi, 274 burinieki un motorburinieki). Pirmais pasaules karš gandrīz pilnīgi iznīcināja Latvijas jūras transportu. Baltijas jūras ostas darbību pārtrauca. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas tika bloķētas. Daļa jūrskolas pārtrauca darbu, pārējās evakuēja uz Melnās un Azovas jūras piekrasti.
Latvijas tirdzniecības flote kara laikā zaudēja deviņas desmitdaļas kuģu. Kuģus, kas atradās Vācijas ostās vai to tuvumā, 1914.gada 1.jūlijā konfiscēja Vācijas varas iestādes un turpmāk ekspluatēja savās interesēs. Krievijas valdība rekvizēja tirdzniecības kuģus, kas bija Krievijas ostās. Daļa no tiem palika Krievijas ostās visus Pirmās pasaules kara gadus. Kara sākumā daļa transporta līdzekļu atradās kara darbības rajonā un bija pakļauti uzbrukumiem. Latvijas tirdzniecības flotes burinieki, kas kara sākumā nebija Baltijas jūrā vai paguva no tās aizbraukt, guva lielu peļņu, pārvadājot kara materiālus, ogles, labību uz Rietumeiropas vai Amerikas ostām. Šajos reisos daudzi burinieki gāja bojā gan Vācijas jūras spēku uzbrukuma laikā, gan avārijās, kuru cēloņi bija minu lauki, bojātas navigācijas zīmes. Pirmā pasaules kara gados Latvijas tirdzniecības flote zaudēja ap 230 burinieku.
Līdz ar latviešu kuģiem lielus zaudējumus cieta arī latviešu jūrnieki. Daudzus kapteiņus, stūrmaņus un mehāniķus mobilizēja Krievijas kara flotē. Daļa no viņiem dzimtenē neatgriezās. Latvija Pirmā pasaules kara laikā zaudēja ap 1500 jūras transporta darbinieku. Daudzi jūrnieki no nogremdētajiem latviešu buriniekiem dzīvoja vienkopus vairākās Lielbritānijas ostās. Lielākais latviešu kuģinieku centrs tobrīd bija Liverpūle.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties