Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,93 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,56
Pirkt
Identifikators:428915
Vērtējums:
Publicēts: 26.06.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Ļoti nopietni savām trešajām olimpiskajām spēlēm gatavojās soļotājs Jānis Daliņš, kurš bija pilns apņēmības izcīnīt savai dzimtenei pirmo olimpisko zelta medaļu. Ziemas spēlēs viens no galvenajiem favorītiem būtu 1939. gada Eiropas meistars un pasaules vicemeistars ātrslidošanā Alfons Bērziņš. Olimpiādes elpa būtu skārusi ne tikai Latvijas sportistus – cauri mūsu valsts teritorijai veda iecerētais Olimpiskās lāpas stafetes maršruts. Latvijas skrējējiem vajadzēja saņemt lāpu no lietuviešiem un nodot to tālāk igauņiem, bet no Tallinas uz Helsinkiem uguns ceļotu ar kuģi.
1939. gada septembrī Eiropā sākās Otrais pasaules karš. Rudenī vēl saglabājās cerības, ka militārie konflikti drīz tiks pārtraukti un atsāksies starptautiskā sporta dzīve. Vācijas Olimpiskā komiteja tikai 1939. gada novembrī atteicās rīkot sacensības un SOK paziņoja, ka V ziemas olimpiskās spēles tiek atceltas. Somi cerības nezaudēja krietni ilgāk. 1940. gada 15. martā PSRS un Somijas kara beigām veltītajā speciālziņojumā Helsinku olimpisko spēļu rīcības komiteja sniedza īsu oficiālu paziņojumu: „ Par spīti grūtībām, kas vistuvākajā nākotnē gaida Somiju, vispasaules olimpiskās spēles Helsinkos šogad notiks. Lai arī tas pavisam nebūs viegli, Somijas sporta vadība rūpēsies un gādās, lai Helsinku olimpiskās cīņas bez traucējumiem un kavējumiem notiktu jau iepriekš paredzētajā laikā.” Tikai 1940. gada maijā spēļu organizācijas komiteja bija spiesta ziņot SOK prezidentam Baijē – Latūram, ka XII olimpiādes spēles sarīkot nav iespējams, un izteica cerību, ka Somijai būs priekšroka rīkot nākamās. [1; 79.]

Secinājumi
1. Sportisti, kas devās uz šīm Olimpiskajām spēlēm bija neprofesionāļi.
2. Došanās uz Olimpiskajām spēlēm bija atkarīga no valsts finansiālās situācijas.
3. Tāpat kā mūsdienās, uz Olimpiskajām spēlēm devās „olimpiskie tūristi“.
4. Svarīgākais bija reprezentēt valsti, tāpēc uz Olimpiskajām spēlēm sūtīja tikai sportistus, bet ne preses pārstāvjus.
5. Sportistu sasniegumi, pirmās brīvvalsts laikā, deva iestrādes sportistu sasniegumiem vēlākās Olimpiskās spēlēs.
6. Daudziem sportiem Olimpiskās spēles bija sevis un valsts pierādīšana.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,78 €
Materiālu komplekts Nr. 1323965
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas sportistu līdzdalība un sasniegumi Olimpiskajās spēlēs (1920-1940)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/428915

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties