SECINĀJUMI
1. Daudzbalsīga sadziedāšanās tradīcija radās 19. gadsimtā vairākās Eiropas valstīs, bet līdz mūsdienām kā nacionāla kultūras sastāvdaļa saglabājusies tikai Baltijas valstīs, kas apstiprina šīs tradīcijas fenomenu.
2. Viens no Vispārējo Dziesmu svētku virsuzdevumiem vērsts uz to, lai latvieši, saistoties kopējā dziesmā un dejā, cīnītos par savas valsts un kultūras unikalitāti.
3. Sākot ar 10. Vispārējiem svētkiem, Dziesmu svētki kļūst par valstiskas nozīmes pasākumu, tagad iekļauti arī UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tādējādi apliecinot šo svētku nozīmīgumu, atzīšanu valstiskā un pasaules mērogā.
4. Pētot un apkopojot Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku tradīcijas autore secina, ka:
4.1. ar katriem svētkiem dalībnieku skaits arvien pieaug, vērojama dalībnieku profesionālā izaugsme, kas rada pieaugošu konkurenci cīņā par iespēju piedalīties Dziesmu svētkos;
4.2. attīstoties Dziesmu un deju svētkiem, attīstās arī latviešu mūziķi – arvien vairāk repertuārā tiek iekļautas latviešu tautas dziesmu apdares, latviešu komponistu dziesmas, tiek iesaistīti jaunie autori un populāri solisti, kas, neapšaubāmi, ir milzīgs ieguldījums Latvijas kultūras attīstībā un Dziesmu svētku idejas popularizēšanā.
5. No iepriekš minētiem secinājumiem izriet, ka ir nozīmīgi turpināt šo svētku tradīciju, it īpaši šobrīd, jo, autoresprāt, ir iespējams uzlabot gan situāciju valstī, gan atgriezt ticību un optimismu latviešiem, saistoties ne tikai kopīgā dziesmā vai dejā, bet arī nacionālajā kustībā, rosinot būt patriotiskiem.
6. Veicot pētījumu ar aptaujas rezultātiem tika pierādīts tas, ka jauniešiem šī ir svarīga Latvijas kultūras tradīcija, kas noteikti jāturpina, neskatoties uz to, ka Latvijas valsts valdība izteikusi ideju par 2012. gada Vispārējo dziesmu un deju svētku pārcelšanu uz 2014. gadu, budžeta samazināšanas dēļ.
7. Apkopojot gan teorētiskajā pamatojumā gūto informāciju, gan analizējot anketēšanas rezultātus, autore secina, ka darbā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies. Par to liecina:
7.1. aktivitāte, kas saskatāma katros nākošajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos – lielais dalībnieku skaits, kopīgās tradīcijas un jaunu svētku tradīciju veidošanās;
7.2. jauniešu ieinteresētība un aktivitāte iesaistoties šī darba autores veiktajā aptaujas procesā;
7.3. autores pētnieciskajā darbā atklātā pēctecība, kas vērojama Dziesmu svētku procesā – nevieni Vispārējie Dziesmu svētki nav iedomājami bez dziesmas mīlestībā izaudzinātiem un profesionāli attīstītiem jaunajiem dziedātājiem, kurus izaudzina Skolu jaunatnes dziesmu svētki.
…
