Latvijas pilsonība

Kas ir pilsonība un kad tā radās?
Pilsonis ­(vāc. – Staatsbürger, angl. – citizen, franc. – cituajen) ir persona, starp kuru un viņa valsti pastāv laikā un telpā noturīga juridiski politiska saikne, kam raksturīga pilsoņa uzticība savai valstij, augstāko iespējamo citu pienākumu un tiesību kopums starp viņu un viņa valsti.1
Pilsonības institūts sākotnēji veidojās senajās demokrātijās, viduslaiku brīvpilsētās un republikās, bet mūsdienu izpratnē tas radās tikai ar Lielo franču pilsonisko revolūciju. Pilsonības saiknes ar valsti politiskais raksturs izpaužas apstāklī, ka pilsonim ir augstākā iespējamā politiskā tiesībspēja, tam jābūt patstāvīgi politiski uzticīgam savai valstij un gatavam aizstāvēt to, nežēlojot pat savu dzīvību.Pilsonības saiknes noturīgums vai patstāvīgums laikā nozīmē to, ka cilvēka pilsonība kā tiesību un pienākumu kopums darbojas patstāvīgi no personas dzimšanas līdz nāvei vai arī no pilsonības iegūšanas līdz zaudēšanai.Pilsonības noturība telpā nozīmē, ka indivīds nepārstāj būt valsts pilsonis tikai tāpēc vien, ka viņš uz laiku vai pavisam atstājis savu pilsonības valsti.Jebkura valsts ir ieinteresēta iespējami lielākā sev politiski uzticīgo iedzīvotāju, respektīvi, pilsoņu, skaitā, kas ļauj tai maksimāli efektīvi realizēt savu politiku.…