Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:144655
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.05.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Praktiskā pētījuma veikšanas process    4
2.  Teorētiskais apskats    5
2.1.  Banku mājaslapu dizains    5
3.  Internetbankas demo versija    6
4.  Valodas banku mājaslapās    9
5.  Banku mājas lapās pieejamā palīdzība lietotājiem    10
6.  Banku mājas lapu navigācijas ērtums    12
7.  Pirmās lapas pārskatāmība    14
7.1.  Informācijas klāsts    14
7.2.  Bankas „vizītkarte”    14
7.3.  Meklētājs    14
7.4.  Galvenās sadaļas    15
7.5.  Plašāka informācija    15
7.6.  Papildiespējas    15
7.7.  Kontaktinformācija    15
7.8.  Iespēja atgriezties sākumlapā    16
8.  Interaktīvie pakalpojumi – kalkulatori    17
8.1.  Valūtu maiņas kalkulators    17
8.2.  IBAN kalkulators    18
8.3.  Depozītu jeb noguldījumu kalkulators    18
8.4.  Kredīta kalkulatori    18
8.5.  Līzinga kalkulators    19
9.  Pakalpojumu saraksta pieejamība, novietojums.    21
9.1.  BTB    21
9.2.  SEB Unibanka    21
9.3.  Paritāte    22
9.4.  Krājbanka    22
10.  Pašreklāma bankas mājas lapā.    23
10.1.  BTB    23
10.2.  SEB Unibanka    23
10.3.  Paritāte    24
10.4.  Krājbanka    24
11.  Anketu apkopojums    25
11.1.  Anketu apkopojuma analīze    25
11.2.  Anketēšanas process    27
  Izmantotie literatūras un informācijas avoti    28
Darba fragmentsAizvērt

Internets ir kļuvis par mūsdienu cilvēces neatņemamu sastāvdaļu. cilvēki to izmanto neiedomājami plašo iespēju dēļ. Viena no galvenajām ir, protams, informācijas ieguves avots.
Jebkurš uzņēmums ir ieinteresēts sniegt par sevi pēc iespējas plašāku un klientam noderīgāku informāciju. Arī bankas ir ieinteresētas sadarboties ar klientiem un sniegt par sevi pēc iespējas plašāku klientam nepieciešamo informāciju. Lai arī katrai bankai ir sava mājaslapa un tās kopumā ir savā starpā ļoti līdzīgas pēc sniegtās informācijas satura, tomēr arī banku mājaslapas ir veidotas ar mērķi piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu, tādēļ arī neiztikt bez mārketinga aktivitātēm. Mārketinga metodes ir dizains un bankas piedāvātie interaktīvie pakalpojumi mājas lapā. Izpētot dažādās banku mājaslapas, salīdzināsim un izvērtēsim, kuru banku mājaslapas ir klientiem visērtākās un piedāvā nepieciešamo informāciju.



Hipotēzes :
1)dažādu banku mājaslapu navigācijas ērtums ietekmē to, cik ilgā laikā ir iespējams atrast sev nepieciešamo informāciju par noteiktu pakalpojumu – VISA ELECTRON debetkarti;
2)ir bankas, kuru mājaslapas ir ļoti ērtas un tajās ir plašs iegūstamās informācijas klāsts, tomēr ir arī tādas, kuru mājaslapu piedāvātās iespējas salīdzinoši ar citām ir „vājas„.

Uzdevums: izpētīt un salīdzināt banku mājaslapas un to piedāvātos pakalpojumus.
Izpētīt cik ilgu laiku dažāda vecuma, dzimuma un ar dažādām iemaņām cilvēkiem aizņem informācijas atrašana par VISA ELECTRON debetkarti.
Praktiskā pētījuma veikšanas process
Izvēlējāmies četras bankas, kuras pētīt – SEB Unibanku, Latvijas Krājbanku, Baltijas Tranzīta Banku un Banku Paritāti.
Lai noskaidrotu cik ilgu laiku aizņem informācijas atrašana par VISA ELECTRON debetkarti, tika izstrādātas veidlapas (skat. pielikumā), kurās pierakstījām respondentu vecumu, dzimumu un iemaņu līmeni – iesācējs vai lietotājs.
Veidlapās tika atzīmēts, cik ilgs laiks nepieciešams, lai atvērtu bankas mājaslapu – ir jāatrod bankas mājaslapas adrese (piemēram, www.seb.lv vai www.btb.lv).
Atzīmējām cik ilgu laiku aizņem informācijas atrašana un cik „klikšķi” tiek izdarīti, kamēr atrasta nepieciešamā informācija par debetkarti.
Atsevišķi skaitījām arī klikšķus, cik tika izdarīti, kamēr tika atrast informācija par debetkartes izmaksām (tarifi vai cenrādis).
Lai rezultāts būtu objektīvs, respondentiem pašiem bija jāatrod nepieciešamā informācija, viņiem netika dotas norādes un nekas netika pamācīts.
Eksperimentējām ar dažāda vecuma grupu cilvēkiem. Centāmies izvēlēties dažāda vecuma un iemaņu respondentus. Izvēlējāmies cilvēkus vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Diemžēl nebija iespēja pārbaudīt, cik ilgs laiks nepieciešams informācijas atrašanai pensionāriem, kuriem ir iemaņas interneta lietošanā.

Kopumā tikai aizpildītas 20 veidlapas.

Tika apkopoti rezultāti. Rēķinājām vidējo laiku katrai bankai, kāds nepieciešams lai atrastu iepriekšminēto informāciju. Salīdzinājām, kuru banku mājas lapās nepieciešamo informāciju respondenti varēja atrast visātrāk un kurās visilgāk bija jāmeklē.
Banku mājaslapu dizaina teorētiskā apskata avots ir Toma Brinka un Darena Gergla pētījums „The Design of Banking Websites” (skat. pielikumā), kurā tiek apskatītas triju banku mājaslapas no to tapšanas brīža līdz testiem ar lietotājiem. Tiek apskatīts saišu izvietojums, skaņas lietošana, animācija, navigācija u.tml. Uz mūsu veikto pētījumu vistiešāk attiecas neformālie testi ar lietotājiem, kuri palīdz labāk izprast Latvijas banku mājaslapu efektivitāti un to trūkumus.

Navigācija
Visas saites tiek saliktas divos līmeņos – svarīgākie temati izcelti vairāk, otršķirīgie pakārtoti pirmajiem – tādējādi lietotājiem ir vieglāk atrast sev nepieciešamo informāciju, attiecīgi izvēloties kādu no saitēm. Pastāv arī iespēja uzrakstu vietā izmantot tikai ikonas vai attēlus, uz kuriem novietojot peli var izlasīt paskaidrojošo tekstu. No Latvijas bankām, vienīgi Sampo bankai ir šāda pieeja – tas varētu apmulsināt lietotājus-iesācējus. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties