Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:414898
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.11.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
1.  KULTŪRAS PIEMINEKĻI, SOCIĀLEKONOMISKĀ VĒRTĪBA    3
2.  TURAIDAS MUZEJREZERVĀTS    5
  SECINĀJUMI    8
  LITERATŪRAS SARAKSTS    11
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Darba izstrādes procesā autorei radušies daudz jautājumu, uz daudziem no tiem gūtas atbildes, iepazīstoties ar atbilstīgo literatūru, kā arī apzinot un lasot internetā pieejamās attiecīgās publikācijas, bet vēl vairāk palikuši neatbildēti, radot vēlmi padziļināti izzināt šo jomu un iespējams iesaistīties sabiedrības informēšanas un izglītošanas procesā, popularizējot kultūras tūrismu tieši Latvijā un mudinot sabiedrību vispirms iepazīt un novērtēt mūsu pašu zemi un tās bagātības, un tikai pēc tam doties aplūkot piramīdas Ēģiptē vai Kolizeju Romā. Galvenie secinājumi, ko autore izdarījusi šī darba ietvaros ir:
1. Latvija kultūras mantojuma ziņā varētu mēroties spēkiem ne ar vienu vien krietni lielāku un tūristiem bagātāku valsti, tomēr pašreiz nevaram lepoties ar sasniegumiem šajā jomā, jo tūrisma biznesa vidē galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai nevis piesaistītu ārvalstu tūristus Latvijai, bet gan, lai mūsu pašu ceļot gribētājus aizvestu uz svešām zemēm.
2. Izpētot Turaidas muzejrezervāta darbību, autore secina, ka attiecīgais muzejrezervāts pašreiz ir viens no progresīvākajiem un inovatīvākajiem darboņiem šajā lauciņā, jo piesaistīt sev vairāk nekā 200 000 apmeklētāju gadā pie attiecīgās situācijas tūrisma jomā, ir pozitīvs un vērā ņemams rādītājs. Autore atzīst, ka pašu dziļi personīgi pārsteidz izdoma un uzdrošināšanās ar kādu muzejrezervāts sevi piesaka tūrisma tirgū, nebaidoties izmēģināt aizvien jaunus apmeklētāju piesaistīšanas paņēmienus.
3. Iepazīstoties ar normatīvo regulējumu šajā jomā, jāsecina, ka Latvijā nav pietiekama regulējuma kultūras pieminekļu izmantošanai uzņēmējdarbībā. Sīki tiek regulēta šo pieminekļu aizsardzība un uzturēšanas prasības, tomēr pēc autores domām, netiek pienācīgi veicināta kultūras pieminekļu īpašnieku vai valdītāju iniciatīva un izaugsme uzņēmējdarbības jomā.
4. Latvijā sabiedrība vēl joprojām dzīvo post padomju eiforijā un vislielākais klupšanas akmens izaugsmei un attīstībai pēc autores domām ir tas, ka turpinām uzskatīt, ka aiz robežām zāle ir zaļāka un debesis zilākas, un nenovērtējam paši savu zemi un savas vērtības, necenšamies sevi nolikt vienā līmenī ar modernajām rietumu zemēm un skaļi pieteikt sevi pasaulei, kā zemi, kura ne vien lepojas ar ārkārtīgi skaistu dabu, bet arī kultūras vērtību alkstošam ceļotājam Latvijā ir, ko redzēt un apskatīt.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties