SECINĀJUMI
1. Komercdarbība rada papildus apstākļus valsts attīstībai, maznodrošināto slāņu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai, kā arī politiskās situācijas uzlabošanai. Darba autore no tā secina, kad ja Latvijā nebūtu attīstīta komercdarbība valsts ekonomiskais stāvoklis neuzlabotos, jo no šiem uzņēmumiem valsts iegūst nodokļus.
2. Valsts regulē komercdarbību ar ekonomiskām metodēm. Tās ir dažādas pašregulējošas sviras, kas stimulē vai mazina uzņēmēja motivāciju, ir saistītas ar izdevīgumu vai neizdevīgumu. Ekonomiskās metodes, piemēram, ir - nodokļu samazināšana vai palielināšana, muitas tarifu samazināšana vai palielināšana, subsīdiju un dotāciju noteikšana u.c. Latvijā pēdējos gados ceļ augstākus nodokļus, un tas vairs nemotivē uzņēmējiem turpināt vai dibināt jaunus uzņēmumus. Kā arī šie neizdevīgie nodokļi nepiesaista ārzemju uzņēmējus, kas Latvijai dotu jaunas darba vietas un peļņu.
3. Patlaban visizplatītākā un populārākā komercdarbības forma Latvijā 2010. gadā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Šī forma ir vispiemērotākā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas Latvijā ir diezgan daudz. Kā arī šai komercdarbības formai ir izdevīgi nosacijumi.
4. Visvairāk reģistrēto uzņēmumu bijis pierīgas reģionā, bet viss vairāk likvidēto uzņēmumu Apes novadā un Ludzas novadā, no tā var secināt kad visi tie uzņēmumi kas atrodas tuvāk Rīgai ir lielāka dzīvot spēja, nekā tiem kas atrodas lauku novados. Pēc autores domām tas ir tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji tiecas uz galvas pilsētu un lauki paliek tukši.
5. Bieži vien uņēmumu galvenais neveikšmju iemesls ir nespēja noteikt riskus. No tā vars secināt kad Latvijā ir daudz nekompitentu komersantu.
6. Galvenie riska samazināšanas pasākumi ir piesardzības vai profilakses pasākumi, ierobažojošie pasākumi un kompensējošie pasākumi, bet galvenais un nozīmīgākais riska samazināšanas pasākums ir biznesa plāns.
…
