Karostas pelēko kāpu dabas aizsardzības plāns / ID: 595199

Autors: velninjs (4)

Vērtējums:

Publicēts: 22.12.2010.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: Nav

Atsauces: Nav

Laikposms: 2000. - 2010. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Priekšvārds	3
1.	Abiotiskais raksturojums	4
1.1.	Klimats	4
1.2.	Hidroloģija	5
1.3.	Reljefs un ģeoloģija	5
1.4.	Augsnes	5
2.	Biotiskais raksturojums	6
2.1.	Biotopi	6
2.2.	Flora	7
2.3.	Fauna	7
	Ietekmējošie faktori un problēmas	8
2.4.	Tieši ietekmējošie faktori un problēmas	8
2.4.1.	Pozitīvi ietekmējošie faktori	8
2.4.2.	Negatīvi ietekmējošie faktori	8
2.5.	Netieši ietekmējošie faktori un problēmas	8
2.5.1.	Pozitīvi netieši ietekmējoši faktori	8
2.5.2.	Negatīvi netieši ietekmējoši faktori	8
3.	Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze	9
4.	Kultūrvēsturiskais raksturojums	10
5.	Institucionālie aspekti	11
5.1.	Teritorijai saistošie normatīvie dokumenti	11
5.2.	Uz konkrēto teritoriju attiecināmo Latvijas dabas un vides aizsardzības normu pārskats	12
6.	Karostas Ziemeļu daļas detālplānojuma analīze	14
7.	Apsaimniekošanas pasākumi	16
8.	Priekšlikumi individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem	17
10.	Dabas aizsardzības plāna īstenošana	18

Darba fragmentsAizvērt

5. Kultūrvēsturiskais raksturojums
Lielākā daļa Liepājas mežu atrodas Karostā - 83,7% jeb 1178 ha. Mežos cilvēka
darbības rezultātā izmainītas, piesārņotas teritorijas mijas ar vērtīgam, aizsargājamām
ekosistēmam. Teritorija konstatēta liela biotopu dažādība, vertīgākie no tiem ir virsāji un
sausas pļavas. Karosta ilgu laiku atradās armijas teritorijā, tādēļ mežos ir palicis vēsturiskais piesārņojums – ēku grausti, pazemes rezervuāri, augsnes piesārņojums.
Karostas pilsētbūvniecisko vērtību kultūrvēsturiskās kvalitātes aspektā nosaka šādi secinājumi (skat pielikumu Nr.2):
Latvijā Karosta ir vienīgais šāda veida militāras nozīmes apbūves komplekss ar vairāk nekā 10 km2 lielu teritoriju;
kā šauri specifiskas nozīmes "pilsēta", Karosta bija spējīga funkcionēt patstāvīgi;
savulaik lielākais un modernākais sauszemes un jūras cietoksnis ar minimāliem papildinājumiem un tehniskiem uzlabojumiem spēja pilnvērtīgi funkcionēt gadsimta garumā;
pirmajos nepilnos 20 gados (1890 - 1908) uzceltās civilās ēkas, militārās un tehniskās būves izvietotas striktā regulārā plānojuma struktūrā pēc vienota plāna;
izgriežamais metāla konstrukcijas tilts un sausie doki ar tehnisko aprīkojumu ir tikai pāris no savulaik novatoriskām būvēm, kuras kalpo vēl šodien;
t.s. "ķieģeļu" arhitektūrā celtie objekti izpildīti teicamā kvalitātē.
…