Secinājumi
• Jersikas pilskalns savā ziņā ir unikāls, jo ziņas par to iegūtas gan no vēstures avotiem (īpaši, Indriķa hronikas), gan no sistemātiskiem un rūpīgiem arheoloģiskajiem izrakumiem Jersikas pilskalnā, kas norisinājušies jau no 90.gadu paša sākuma.
• Nākas secināt, ka saistībā ar Jersikas vārdu (tostarp arī pilskalnu) ir notikušas ļoti plašas diskusijas. Zināma problēma ir tā, ka Jersikas (Gercikes) vārda etimoloģija vēstures gaitā ir dažādi skaidrota. Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka pilskalns pēc 14. gs. vairs nav apdzīvots. Tādējādi Jersikas vārds izzūd, lai dažus gadsimtus vēlāk pētnieku vidū izraisītu plašas diskusijas par pils atrašanās vietu, kuru rezultātā nostabilizējās uzskats, ka Jersikas pils jāmeklē uz Dienvidaustrumiem no Līvāniem - kādreizējās Cargrades tiešā tuvumā pie Šlosbergas muižas ēkām, tagadējā Jersikas pagastā.
• Jāsecina, ka, lai gan Fr.Baloža vadībā veiktie arheoloģiskie izrakumi Jersikas pilskalnā nav salīdzināmi apjoma un atrasto lietu ziņā ar vēlākiem izrakumiem Ē.Mugurēviča un A.Vilcānes vadībā, tomēr Fr.Baloža īstenotie arheoloģiskie izrakumi Jersikas pilskalnā 1939.gadā ir būtisks fundaments un pamats Jersikas pilskalna izpētē, tādēļ šo izrakumu nozīmi nedrīkst novērtēt pārāk zemu.
• Tā kā referāta ietvaros nav iespējams pilnībā apskatīt paveikto Jersikas izpētē izrakumos, kuri notiek jau sākot ar 1990.gadu, tad jāsecina vismaz sekojošais: Salīdzinot ar 1939. gada profesora F. Baloža atklājumiem, tālāk atsegta aizsardzības sistēma kā agrākajā, tā arī vēlākajā apdzīvotības periodā. Atsegtas arī ēku paliekas, celtas pēc Jersikas pirmās nopostīšanas 1209. gadā.
• Iepazīstoties ar pieejamo priekšmetu klāstu, kas iegūts no izrakumiem Jersikas pilskalnā, jāsecina, ka saimnieciskā dzīve pilskalnā ir bijusi ļoti pilnīga un aktīva, par ko liecina gan atrastie darbarīki, gan ieroči, gan iedzīves priekšmeti un rotas.
…
