3.4. Verbālā definīcija
Atbilstoši tradīcijai šādu definēšanai līdzīgu paņēmienu sauc par verbālo definīciju. Būtībā tā ir vārdu nozīmes izskaidrošana. Piemēram: „Ierasties inkognito nozīmē slēpties zem sveša vārda.”
Parasti nozīmes izskaidrojums nepieciešams svešvalodas vārdiem ar stabilu terminoloģisko lomu. Visbiežāk šie termini aizgūti no latīņu un sengrieķu valodas.
Piemēri ar sengrieķu vārda pamatu: „Biosfēra ir zemes apvalks, kurā pastāv dzīvība.”
Lai izskaidrotu dažu vārdu nozīmi, jāatklāj to etimoloģija. Tas īpaši svarīgi, ja svešvārda oriģināls ir salikts vārds.
Jāņem vērā, ka vārda etimoloģiskā nozīme ne vienmēr sakrīt ar attiecīgā termina mūsdienu nozīmi. Piemēram, Bībele (sengrieķu v. „biblia”- grāmata) ir kristietības svēto rakstu krājums. (Vedins I., 2000.)
3.5. Ostensīvā definīcija
Šī paņēmiena būtība ir vienkārša- norādām uz priekšmetu un vienlaikus to nosaucam. Protams, īstenībā „definīcija demonstrējot” nav nekāda definīcija. Tomēr šāds skaidrojums ir efektīvs līdzeklis, lai sniegtu elementāru priekšstatu par vārda nozīmi.
Izskaidrojums demonstrējot ir īpaši populārs didaktisks paņēmiens, piemēram, apgūstot svešvalodas. Arī attēli dažāda veida rokasgrāmatās būtībā pilda ostensīvās definīcijas funkcijas. Šo paņēmienu bieži izmanto, iepazīstinot ar tehniku.
Tomēr ostensīvās definīcijas efektivitāti nevajag pārspīlēt, pat kā pedagoģisko paņēmienu. Demonstrēšanas metode ir efektīva tikai mācību sākotnējās stadijās. Būtībā šī paņēmiena mērķis nav jēdziena satura izskaidrojums, bet sakarības demonstrēšana starp vārdu un tā denotātu (reālu priekšmetu). (Vedins I., 2000.)
…
