Dziesmas harmonija ieturēta romantiskā stilā, kas arī atbilst teksta tēlainībai. Par to liecina nenoturīgu akordu īpatsvars, izvairīšanās no tonikas funkcijas, bieži novirzieni, kā arī īpašu dominantes grupas akordu (D9, D6) pielietojums. Tā, piemēram, jau pirmā takts sākas ar novirzienu uz subdominantes tonalitāti (D2 II64 S6 II64), bet pamattonalitātes (A-dur) tonika parādās tikai 5. taktī. Tonālo plānu veido A-dur, tās paralēlā tonalitāte fis-moll, pirmās radniecības tonalitāte D-dur, trešās radniecības tonalitāte Fis-dur (fis-moll vienvārda tonalitāte) un A-dur reprīzē.
Harmonijas valodu bagātina arī alterētu akordu pielietojums, piemēram, S6#1, II2#3, VI7#1, II2#1#3, S2 #1. Otrajā strofā ir izmantots polifunkcionalitātes efekts. Ērģeļpunkts 25.t. rada sapņainu ilūziju un mieru.
2.2. Metrs, ritms, temps, dinamika
Dziesmā izmantots salikts divdaļu metrs – 4/4. Saistībā ar ritmisko zīmējumu, kura pamatā ir ceturtdaļu ritmiskā struktūra, rod vienmērīgu kustību tēlu atklāsmei un plūdumu.
Dziesma veidota akordu faktūrā, kurā izmantotas dažādas ritmiskās attiecības starp balsīm - gan monoritmija, gan poliritmija (13.t.).
Komponists nav norādījis precīzu tempu, taču ir dotas izpildījuma paņēmiena norādes - con moto, poco agitato (ar kustību, mazliet satraukti), kas saistīts ar romantiskās mūzikas ekspresiju. Šāds ekspresijas veids romantiskajā mūzikā vairāk attiecas uz interpretāciju.
Kopējā dinamikas amplitūda ir pp – f. Šajā dziesmā nav raksturīga ļoti kontrastaina dinamiskā gradācija, taču dinamikas ziņā viskontrastainākā ir vidusdaļa, jo strauja dinamikas amplitūdas izaugsme viena teikuma robežās arī liecina par romantiskā stila klātesamību ( 13. – 16. taktī). Beigās ir poco a poco calmato (pakāpeniski klusinot), taču, manuprāt, dziesmas izskaņai vairāk piemērota forte dinamika.
…
