Referāts
Māksla, kultūra un vēsture
Mūzika
Jānis Cimze "Teici, teici, valodiņa". Mākslinieciskā skaņ...Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
I. | Vispārējā analīze | 4 |
1. | Skaņdarba saturs, ideja, galvenā doma | 4 |
2. | Īsas ziņas par teksta autora daiļradi | 4 |
3. | Poētiskā teksta rašanās vēsture, ideja, tēli | 4 |
4. | Kora teksta un literārā pirmavota salīdzinājums | 5 |
5. | Komponisti, kas izmantojuši šo tekstu | 5 |
6. | Laikmeta un mūzikas virziena raksturojums | 6 |
7. | Īsas ziņas par komponista biogrāfiju un daiļradi | 6 |
8. | Komponista kora daiļrade un stila īpatnības | 6 |
9. | Skaņdarba rašanās vēsture, tā loma komponista daiļradē | 7 |
II. | Muzikāli teorētiskā analīze | 8 |
1. | Skaņdarba žanrs | 8 |
2. | Rakstības stils | 8 |
3. | Tonālais plāns | 8 |
4. | Metroritmika, pauzes, temps, agoģika | 9 |
5. | Melodijas un balsvedības raksturojums. Intervālika | 9 |
6. | Harmonija. Akordu salikums | 11 |
7. | Dinamika, akcenti | 11 |
8. | Forma. Teksta, mūzikas valodas un formas atbilstība | 12 |
9. | Pavadījuma analīze | 12 |
III. | Vokālā analīze | 13 |
1. | Kora tips un veids | 13 |
2. | Kora partiju diapazoni un tesitūras | 13 |
3. | Kora partiju raksturojums | 13 |
4. | Intonācija un skaņojums | 14 |
5. | Ansambļa problēmas | 15 |
6. | Vokālās grūtības, atakas, vokālās tehnikas paņēmieni | 15 |
7. | Dikcijas un ortoēpijas īpatnības | 15 |
8. | Elpas vietas | 15 |
9. | Kora faktūra | 15 |
IV. | Mākslinieciskā izpildījuma analīze | 16 |
1. | Skaņdarba iestudēšanas plāns un paredzamās grūtības | 16 |
2. | Izpildījuma plāns | 16 |
3. | Diriģenta žests | 16 |
Izmantotā literatūra | 18 |
IV Mākslinieciskā izpildījuma analīze
1. Skaņdarba iestudēšanas plāns un paredzamās grūtības.
Sākumā motivētu dziedātājus, pastāstītu par autoru, par dziesmas jēgu un nozīmi. Pārliecinā-tos, ka katram dziedātājam ir savs nošu materiāls. Tad jāizdzied katra balss atsevišķi mf, lai katra balss skaidri zinātu savu melodiju.
Vārdus atsevišķi izrunāt nav nepieciešams, jo teksts ir viegli saprotams un skaidri izrunājams.
Stingri un pārspīlēti izdziedāt dziesmas dinamikas apzīmējumus un frāzējumu sākumā tikai altiem ar soprāniem un basiem ar tenoriem, vēlāk visām balsīm kopā.
2. Izpildījuma plāns (kora tembrēšana, cezūras, frāzējums, kulminācijas, muzikālās attīs-tības dinamika).
Dziesmas pirmā pantiņa pirmās divas rindas ir mf, bet pēdējās divas – p. Pirmais pants jāizpil-da, kā rādīts partitūrā. Viss otrais pants ir mf, droši. Trešais pants – mp, marķējot, no legato pāriet uz staccato. Un ceturtais pants ir f, ļoti plaši un svinīgi, pēdējās divas taktis rallentato. Lai dziesma būtu pietiekoši krāšņa, dinamikas zīmes jāizpilda pārspīlēti. Īpaša uzmanība jāpievērš trešajam pantam, jo tas ir visatšķirīgākais no pārējiem pantiem, tāpēc dinamiku vajadzētu izpildīt precīzi.
Runājot par tempu, tam jābūt piemērotam dinamikai un vēstījumam, ko dziesma vēlas atklāt. Pirmais pants ir mērenā tempā, kā jau rakstīts partitūra, bet otrajā pantā tas paliek noteiktāks un drošāks – deciso.Ttrešajā pantā, kad runa ir par bitīti, parādās rotaļīgums un temps nedaudz paātrināts-scherzando, taču otrā panta pusē temps ir sākotnējais – moderato. 4.noslēguma pants ir plašs un skanošs – largo.
3. Diriģenta žests (ar kādiem diriģēšanas tehnikas līdzekļiem diriģents atklāj skaņdarba ideju, saturu, tēlus).
…
Jānis Cimze dzīvoja romantisma laikmetā. Romantisms aizsākās 18.gs. beigās Rietumeiropā kā pretreakcija Apgaismības laikmeta sociālajām, politiskajām un ētiskajām normām. Šajā laikmetā ļoti svarīgs bija „es” jeb individualās brīvības kults, sakāpināta interese par pagātni un tiekšanās pēc oriģinalitātes. Tajā laikā valdīja īpaša attieksme pret apkārtējo pasauli, kas ļauj indivīdam it kā pacelties pāri savam laikam. Nozīmīga bija arī nostaļģija pēc pagātnes, jūsma par dabas varenību, aizraušanās ar pirmatnīgo – daba, folkloras tradīcijas, pat nāves valdzinājums. Latvijā 19. gadsimta vidū, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un dzimtbūšanas atcelšanai, notika strauja izglītības un kultūras attīstība. Izveidojās Jaunlatviešu kustība, sekojot Cimzes paraugam, aktīvi tika dibināti kori. 19.gs. ir arī laiks, kad radās Latviešu Dziesmu svētki. Pašā sākumā tas bija kopīgais koru koncerts ar 5 koriem un 80 dziedātājiem.
Pielikuma nav.
- Jānis Cimze "Teici, teici, valodiņa". Mākslinieciskā skaņdarba analīze
- Mendelis Bašs Latvijas mūzikas kultūrā
- Trešās atmodas mūzikas kultūras savdabība
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Trešās atmodas mūzikas kultūras savdabība
Referāts augstskolai22
-
Mendelis Bašs Latvijas mūzikas kultūrā
Referāts augstskolai6
-
Arvīds Žilinskis
Referāts augstskolai18
Novērtēts! -
Vijoļspēles tradīcijas
Referāts augstskolai16
-
Žaka Ibēra koncerta saksofonam ar orķestri "Concertino da camera" formas uztvere
Referāts augstskolai7