Runājot par Itāļu virtuvi, jāatceras, ka tāda neeksistē. Vismaz paši Itāļi to neuzsver kā vienotu jēdzienu. Līdz 1861. gadam Itālijā pastavēja vairākas provinces, katra ar savu valdnieku, armiju, floti, kultūras tradīcijām un, protams, savu individuālu attieksmi pret ēdienu.Ne katrs Itālijā prot labi gatavot, bet katrs itālis prot labi paēst. Ēšana kā rituāls ir vēl viens apliecinājums itāļu mūžsenajai prasmei pārvērst dzīvi mākslā. Itālijā katru dienu pusdienlaikā dzīve uz divām stundām apstājas.Ēdienreize Itālijā ir gastronomiska poēzija, skaņdarbs, kurā nedrīkst būt nevienas nepareizas nots.
Līdz 1861. gadam Itālijā pastāvēja vairākas provinces, katra ar savu valdnieku, armiju, floti, kultūras tradīcijām un savu individuālo attieksmi pret ēdienu. Arī paši itāļi uzskata, ka šāds jēdziens kā viņu tautas īpašā virtuve ir nepareizs. Bet tas nav par šķērsli visiem interesentiem izzināt šīs skaistās zemes bagātās ēšanas tradīcijas.
Itāļu virtuvē mērces nav īpaši populāras. Gaļas, zivju un putnu ēdienu garša parasti tiek papildināta, pitumējot cepoties radušos cepeša šķidrumu. Visbiežāk Itālijā tiek gatavotas mērces makaronu ēdieniem.…