Īrija

Īrijas republikas galvaspilsēta ir Dublina. Valsts iekārta ir parlamentāra. Valsts kopējā platība ir 70273 kvadrātkilometri. Bet iedzīvotāju skaits pēc 2000. gada datiem ir 276000. Oficiālās valodas ir īru un angļu valoda. Izplatītākās reliģijas ir katoļi (88%) un anglikāņi (3%). Un naudas vienība ir īrijas mārciņa.
Īrija ir valsts, kas atrodas Eiropas austrumu daļā, un ietilpst Īrijas salu valstu grupā. To apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra. Tai garām plūst siltā Ziemeļatlantijas straume.1 Īrijas krasta līnija ir samērā izrobota, un ar vienu līci – Donegolas līci, kas atrodas valsts rietumu daļā. No salas teritorijas 8% aizņem purvi. To veidošanos veicina siltā, mitrā Ziemeļatlantijas straume, kas rada miglu un pastiprinātus nokrišņus.  Valsts ir pauguraina, D daļā plešas Mansteras pacēlums.2  Īrija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā. Šajā teritorijā nav novērojami ne augsta, ne arī zema spiediena centri.

1.2 Īrijas iekšējie ūdeņi
No upēm lielākās ir Šīras upe un Šenonas upe, bet lielākie ezeri ir Lohmāska ezers un Lohkoriba ezers. Lohmāska ezers ir populāra foreļu makšķerēšanas vieta, jo sevišķi ap salām ezera vidienē. Ainaviska, pauguraina apkaime. Ezeram ir kaļķakmens gultne, vietām ievērojama noplūde caur pazemes tukšumiem. Mākslīgi veidots kanāls uz tuvējo Lohkoribas ezeru ir neveiksmīgs, jo arī kanālā ūdens lielākoties pazūd pazemes tukšumos un kaļķakmenī izkaltais kanāls ir sauss. Teritorijā starp Lohmāska ezeru un Lohkoribas ezeru ir apskatāmas klasiskas karsta procesu izpausmes. Šī ir arī putniem nozīmīga vieta.3 Lohkoriba ezerā ūdens ļoti dzidrs. Šeit ir populāra foreļu zvejas vieta. Ezerā ir asas kaļķakmens šķautnes, tāpēc makšķernieki ezerā dodas kopā ar gillie - ezera pārzinātāju – pavadoni. Agrāk ezeram bijis cits nosaukums. To saukuši par Loch nOirbsean - uzskata, ka ezers nosaukts sena jūras braucēja Orbsen Mac Alloid vārdā, kura vārdā nosaukta arī Menas sala.4…