Inflācija Latvijā 2004.-2008.gadā, tās izraisītās negatīvās sekas no patērētāju puses

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Studiju darba mērķis ir sasniegts. Tika noskaidrota inflācijas jēdziena būtība, inflācijas parādības galvenākie jēdzieni. Tika izpētīta inflācijas dinamika un struktūra Latvijā 2004. g.-2008. g. laikā, kā arī tika apskatītas galvenās inflācijas sekas no patērētāju viedokļa. Darba gaitā ievadā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies. Tagad ar empīriskajiem datiem ir pierādīts, ka inflācija ietekmē ne tikai makroekonomiku kopumā, bet arī negatīvi skar katru patērētāju atsevišķi. Darba autore ir izdarījusi šādus secinājumus:
1. Inflācija ir viens no svarīgākajiem valsts makroekonomiskiem rādītājiem, kas raksturo naudas vērtības pazemināšanos jeb vispārēju cenu kāpumu mājsaimniecības precēm un pakalpojumiem. Augsta nekontrolējamā inflācija ir tautsaimniecības kavējošais faktors.
2. Pastāv dažādu veidu inflācija – pamatinflācija, neparedzamā un prognozējamā inflācija, kā arī principiāli izšķir pieprasījuma inflāciju un izmaksu jeb piedāvājuma inflāciju. Atkarībā no inflācijas lieluma procentos izšķir 3 inflācijas tempus: mērenā inflācija (3–7% gadā), straujā inflācija (virs 10% gadā) un hiperinflācija (pārsniedz 50% mēnesī).
3. Atkarībā no tā, vai inflācija ir pieprasījuma vai piedāvājuma, arī to cēloņi var būt visai dažādi. Taču, tika noskaidrots, ka kopumā inflācijas iekšējie cēloņi ir šādi: pārmērīgā naudas emisija, kredītu un saņemtas darba algas neefektīvā izmantošana, nodokļu pieaugums, kredīta procentu likmju kāpums, preču piedāvājuma samazināšana vai pieprasījuma palielināšana, nacionālās valūtas kursa pazemināšana, importa resursu cenu kāpums, importa preču cenu pieaugums vai ārzemju valūtas kursa paaugstināšana.
4. Inflācija var novest pie tādām sekām kā spekulatīvu darījumu pieaugums, kreditoru zaudējumi, debitoru ieguvumi, tautsaimniecības ekonomiskās efektivitātes samazināšana un daudzie citiem, galvenokārt, protams, negatīviem. Kā arī šeit ir svarīgi minēt arī to, ka inflācija nosaka arī ienākumu pārdali tautsaimniecībā.
5. Inflāciju parasti mēra, izmantojot īpašo rādītāju – PCI (raksturo patēriņa preču un pakalpojumu izmaiņas noteiktā laikā). PCI izmanto, lai aprēķinātu PCI izmaiņas jeb inflācijas tempu ( procentos izteiktas cenu līmeņa izmaiņas). Pie inflācijas piederošiem radītājiem vēl var minēt tādus rādītājus, ka patēriņa grozs, patēriņa groza svari utt.
…