Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,51 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,48
Pirkt
Identifikators:960306
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.11.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2012.g. - 2012.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ANOTĀCIJA    3
  IEVADS    4
1.  ĒRGĻU NOVADA RAKSTUROJUMS    5
1.1.  Ģeogrāfiskais raksturojums    5
1.2.  Enerģijas patēriņš novadā    6
2.  ENERĢIJAS AVOTI NOVADĀ    7
2.1.  Elektroenerģijas patēriņa nodrošināšana    7
2.1.1.  Mazās hidroelektrostacijas    7
2.1.2.  Vēja turbīnas    8
2.1.3.  Saules starojuma enerģija    9
2.2.  Siltumenerģijas un motordegvielas patēriņa nodrošināšana    10
2.2.1.  Kvalitatīva koksne    10
2.2.2.  Biodegviela - rapsis    10
2.2.3.  Biogāze    10
2.3.  Koģenerācija    11
3.  ELEKTROENERĢIJAS CENAS NOTEIKŠANA    12
  KOPSAVILKUMS    13
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    15
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Tādi tradicionālie enerģijas avoti kā nafta, gāze un akmeņogles nav piemēroti ilgtspējīgai energoapgādei, jo to cenas turpina augt, tie nav atjaunīgi resursi, turklāt to izmantošana dod savu artavu dabas piesārņošanā, it īpaši siltumnīcas gāzu emisijas veidā. Tādēļ pasaules valstis arvien vairāk sāk domāt par alternatīvo enerģijas avotu dotajām iespējām. Tai skaitā Latvja.
Diemžēl šīs tehnoloģijas vēl joprojām ir diezgan dārgas, tāpēc ir svarīgs valsts un Eiropas Savienības atbalsts. Tas izpaužas kā subsīdijas ilgtspējīgas energoapgādes attīstībai, obligātais elektroenerģijas iepirkums un tml. Tomēr tas, cik plašas ir alternatīvās enerģijas iespējas joprojām ir diezgan maz novērtēts.
Latvijas novadiem lielākoties ir ļoti liels hidropotenciāls, ko varētu izmantot ar mazajām hidroelektrostacijām. Diemžēl tas vairs nenotiek, taču arī vēja un saules enerģija ir avoti, par kuriem vērts padomāt.
Šajā darbā es apskatu iespēju pilnībā nodrošināt Ērgļu novada energoapgādi ar ilgtspējīgiem enerģijas avotiem. Protams, ka šāds plāns diezin vai tiktu realizēts, taču tas dod vērtīgu informāciju par to, cik patiesībā liels potenciāls mīt netradicionālajos enerģijas ieguves veidos.

1. ĒRGĻU NOVADA RAKSTUROJUMS
1.1. Ģeogrāfiskais raksturojums
Ērgļu novads atrodas Vidzemes augstienē. Tas tika izveidots 2005. gadā apvienojot Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus. Novads robežojas ar Ogres novada Mazozolu un Meņģeles pagastiem, Vecpiebalgas novada Inešu un Kaives pagastiem, Amatas novada Skujenes pagastu, Kokneses novada Iršu pagastu, Pļaviņu novada Vietalvas pagastu, Madonas novada Vestienas, Liezeres pagastiem. Novadā kopējais iedzīvotāju skaits pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem ir 3190 [ 5].
Ērgļu novada platība ir 379.5 km2 jeb 37 950 ha. No šīs teritorijas 56,65 % jeb 21 395,6 ha ir meži, 3,26 % (1 229,6 ha) – purvi, bet 30,46 % (11 504,3 ha) – lauksaimnieciskās platības [8].
Cauri teritorijai plūst vairākas upes. Ievērojamākās no tām ir Ogre, Pērse un Veseta, kā arī Ogres pietekas – Valola, Narūža, Piparupīte, Ilzīte un Virdzīte. Ogre pieder Daugavas baseinam. Upes garums 188 km, kritums 222 m, baseina platība 1730 km², vidējais caurplūdums grīvā: gadā 17,9 m³/s [4]. Kādreizējo dzirnavu teritorijā jau atrodas mazā hidroelektrostacija, taču 8 km pēc tās ir šķietami piemērota vieta vēl vienas izveidei, kur Ogrē ietek pieteka no Vecmuižas ezera. Tiesa gan Ogres pieteku kritums un platība ir neliela, līdz ar to neņemšu tās vērā, aprēķinot Ogres upes hidropotenciālu.
Arī Pērse pieder Daugavas baseinam – garums 50 km, kritums 143 m, baseina platība 311 km², vidējais caurplūdums grīvā gadā 3 m³/s. Upe sākas Ērgļu novada Sausējas pagastā un augštecē tek kā sekls grāvis krūmainās pļavās un jauktos mežos [2]. Tādēļ HES izveide uz šīs upes novada teritorijā ir apšaubāma. Savukārt Vesetas garums 56 km, kritums 144 m, baseina platība 314 km², gada vidējais caurplūdums grīvā 2,8* m³/s[4].
Vidējais vēja ātrums – 4,2 m/s [9].
Saules starojuma ikgadējā vidējā enerģijas plūsma – 1160,7 kWh/m2 [7]. Pielietojot PV fotoelementus no kvadrātmetra vidēji var iegūt 80-85 W, iekārtām ar augstāku efektivitāti - līdz 130 W.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ilgtspējīgas energoapgādes iespējas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/960306

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties