Ievads tiesību zinātnē

Tiesības kā judikatūras atziņu kopums

Romāņu-ģermāņu tiesību lokā (kuram pieder arī Latvijas likumi) likumu radīšanas pirmtiesības pieder likumdevējam. Tomēr likumdevējs bieži atrodas iedzinēja lomā, jo sabiedrība rada jaunus attiecību veidus, kurus nepieciešams noregulēt. Tāpat arī likumu valodu ir nepieciešams izprast un izmantot konkrētam dzīves gadījumam. Te parādās tiesas spriešanas lielā nozīme. Argumentatīvi un autoritatīvi spēkā esoši tiesu spriedumi nenoliedzami atstāj lielu ietekmi uz likumu normu piemērošanu turpmāk. Tādejādi šādi tiesu spriedumi kļūst par likuma neoficiālajiem pavadoņiem. Praktizējoši juristi mīl līdzīgās lietās atsaukties uz šādiem spriedumiem, lai pastiprinātu sava viedokļa pareizību. Šādi tiesu spriedumi kļūst par tiesību sastāvdaļu.

Tiesības kā valsts izdotas tiesību normas

Var pieņemt, ka tiesības ir valsts radīti obligāti uzvedības noteikumi. patiešām, atskatoties uz pēdējiem piecdesmit gadiem, redzams, ka likumu jaunrades tiesības Eiropā ir uzticētas konstitūcijā noteiktam likumdevējam. Taču, ja par tiesību radītāju atzīst tikai valsti un tās likumdevēj orgānu, tad no tiesību matērijas tiek izņemti ārā virkne cilvēkiem sociāli svarīgi noteikumi, piemēram, ģenerālvienošanās vai darba koplīgumi darba tiesiskajās attiecībās.…