Nobeigums
Pārskatot praksi interešu konflikta novēršanā valsts amatpersonām Latvijā, konstatējams, ka saskaņā ar Likumu galvenā loma kontrolē, uzraudzībā un sodīšanā minētajā jomā ir uzticēta atsevišķām institūcijām to kompetences ietvaros (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests). Šāda sistēma ir uzskatāma par centralizētu interešu konfliktu novēršanas sistēmu valsts pārvaldē. No vienas puses, šāda sistēma ir ļāvusi specializēt atsevišķas institūcijas un paaugstināt to darbinieku kompetenci un profesionālismu šajā jomā, ļāvusi minētās funkcijas veikt neatkarīgi un lielā mēra atslogojusi institūciju vadītājus no interešu konflikta novēršanas to vadītajās institūcijās. No otras puses, šāda veida centralizēta sistēma ir mazinājusi institūciju vadītāju lomu un kompetenci, nav ļāvusi pilnībā izmantot institūciju iekšējos resursus un iekšējās kontroles iespējas interešu konflikta novēršanā.
Pēc autores domām, iespējams tiesnešu interešu komnflikts, tā saprašana un mērķis ir ļoti labi iegājis tiesnešu ikdienas praksē. Šī prakse ir jāpapildina pēc iespējas vairāk piemēriem, kuros tiesnesim saprast vai viņš ir nonācis interešu konfliktā vai nē.
Kā arī ir jāuzlabo sistēma ziņošanā par kādu pārkāpumu, jo visbiežāk šaubās par interešu konfliktu nonāk tiesnesis nevis kāda cita puse, bet brīdī, kad lēmumā ir reāls interešu konflikts, bet tiesnesis tā neuzskata, nekavējoties vajadzētu arī iesaistīties citām pusēm.
Raksta autore secina, ka rodas problēma, jo vairāki juristi uzskata, ka tiesnesim interešu konflikts rodas arī tad, ja, piemēram, tiesā prasītājs ir kāda banka, bet tiesnesim, kam jāizskata konkrētā lieta, ir kredīts tajā pašā bankā. Tiek uzskatīts, ka šādā konkrētā gadījumā tiesnesim un bankai rodas interēsu konflikts, bet pēc autores domām mazajās pilsētās, kurās tiesnešu nav tik daudz, šāda situāciju rašanās kavētu tiesas darbu, jo, kuram tiesnesim gan mūsdienās nav kāds kredīts bankā. Darba autore uzskata, ka loģiski secinot reāls interešu konflikts šādā situācijā nemaz nevarētu rasties, tādēļ nevajadzētu būt pieļaujamām šadām situācijām.
Analizējot materiālus par iespējamu tiesnešu interešu konfliktu situācija Latvija ir diezgan laba. Jo gan paši tiesneši un viņu novērotāji ir godprātīgi un objektīvi, un īpaši izsver katras aizdomas par interešu konflikta rašanos.
…
