Iekšzemes kopprodukta dinamika Pierīgas reģionā

NOBEIGUMS
Iekšzemes kopprodukta radītāju būtībā ir dot priekštatu par to, cik veiksmīga ir konkrēta reģiona attīstība. Uz tā pamata var veidot vairakus stratēģiskos secinājumus un pieņemt svarīgākos lēmumus situācijas uzlabošanai.
Sakarā ar to, ka mūsu valstī pēc NUTS sistēmas (kura tiek lietota kopš 1999.gada) ir 6 statistikas reģioni, bet 5 plānošanas reģioni (plānošanas reģionus mūsu valstī sāka veidot jau 1996.gadā), kuros Pierīgas reģions nav atšķirts no Rīgas reģiona, dažādu avotu un dažādu gadu dati nesniedz informāciju par IKP izmaiņām tieši Pierīgā. Tādas atšķirības starp statistisko un plānošanas reģionu skaitu Latvijā rod grūtības statistisko datu analizēšanā.
Tadejādi, daudzos avotos var sastapt informāciju par Rīgas reģiona attīstību, kur nebūs atsevišķi pieminēts Pierīgas reģions. Tā kā Pierīgas reģions bija savrupināts no Rīgas reģiona tikai 1999. gadā, tas ir relatīvi jaunāks par parējiem reģioniem, un līdz ar to arī mazāk attīstīts.
Kopumā, Pierīgas reģiona IKP dinamikas radītāji ir zemi, kaut gan pēc tiem, apskatāmais reģions aizņem trešo vietu (pēc Rīgas un Kurzemes reģioniem), tomēr tā IKP dinemika parāda, ka reģiona attīstība ir vienkārši nedaudz labāka par vājāk attīstīto reģionu (Zemgale, Vidzeme, Latgale) izaugsmi.
Par vienu no iemesliem tādam nelabvelīgam Pierīgas stāvoklim var minēt pašu galvaspilsētas tuvumu, jo tajā koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits, kvalificētāks darbaspēks, labākās biznesa iespējas, un rezultātā tā ir pievilcīgāka investīcijām, ērtāka uzņēmējiem un labāka pēc savas attīstības, par ko liecina arī IKP radītāji.
Šinī situācijā diez vai ko var mainīt, kamēr nebūs izstrādāta patiešām efektīva reģionu attīstības stratēģija, kura būtu balstīta uz tā stipro pušu pilnveidošanu.
…