Ja atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka cilvēku interese par savas ģimenes budžetu ir bijusi jau sen. No Viduslaikiem atrodamas rakstiskas liecības par ģimenes ienākumu un izdevumu pierakstiem. Sākotnēji šī informācija lietota tikai privātām vajadzībām un nav rādīta ārpus ģimenes. Vēlākos laikos ģimeņu budžeti tiek apzināti, iegūtā informācija apkopota un rezultāti darīti zināmi plašākam lokam. Agrīnajos ģimeņu budžetu pētījumos informācija tika vākta no tām ģimenēm, kuras bija ar mieru šo informāciju sniegt. Šos datus nevarēja izmantot, lai droši secinātu par kādas valsts vai valsts reģiona iedzīvotāju dzīves līmeni. Tikai XIX gadsimtā, attīstoties statistikai, zinātnieki sāka pievērst uzmanību arī tam, kā atlasīt objektus, no kuriem ievākt analīzei nepieciešamos datus. Tomēr būtisks pavērsiens notika tikai pēc Otrā pasaules kara, kad tika izstrādātas jaunas metodes un novērtējumu ieguves tehnikas.
Latvijā pirmais mājsaimniecību budžetu pētījums bija pirmās brīvvalsts laikā 1926./27.gadā un to organizēja Valsts Statistikas pārvaldes Iekšējās tirdzniecības un darba statistikas nodaļa. Šā pētījuma mērķis bija iegūt informāciju par strādnieku un ierēdņu ģimeņu ienākumu un patēriņa izdevumu līmeni, kā arī nodrošināt reālu bāzi dzīves dārdzības indeksa aprēķināšanai- nosakot preces un to svarus. Sākotnēji tika plānots, ka paralēli vispārīgai informācijai, tādai kā ģimenes sastāvs, dzīvokļa labiekārtojums un nodarbošanās, veselu gadu katru mēnesi no mājsaimniecībām tiks saņemta informācija arī par ienākumiem un izdevumiem, kā arī par pārtikas produktu atlikumiem uz nākamā mēneša pirmo datumu. Ģimeņu pieteikšanās novērojumam bija brīvprātīga, taču cilvēku atsaucība no mēneša uz mēnesi samazinājās, kā rezultātā, publicējot pētījuma rezultātus, tika pieņemts lēmums iegūto informāciju apstrādāt atsevišķi pa mēnešiem. Tādējādi nebija iespējams šos datus izmantot, lai iegūtu vispārīgu priekšstatu par visas valsts mājsaimniecību dzīves līmeni visā aplūkotajā laika posmā.
Nākamais ģimeņu budžetu pētījums Latvijā notika 1936./1937. gadā, un arī šim apsekojumam pieteikšanās bija brīvprātīga. Novērojumā bija paredzēts iekļaut tirdzniecības un rūpniecības strādniekus, ierēdņus, valsts un pašvaldību iestāžu kalpotājus, privātos uzņēmējus un laukstrādniekus. Bija noteikts, kāds skaits katras grupas mājsaimniecību jāiesaista pētījumā Rīgā, pilsētās un citos saimnieciskajos centros. Tā kā pētījums bija brīvprātīgs un neizdevās saglabāt sākotnēji noteiktās proporcijas mājsaimniecību sadalījumā, tad visi statistiskie rādītāji bija aprēķināti atsevišķi fizisko un garīgo darbu strādājošajiem un ne tikai aprēķināti vidējie rādītāji par valsti kopumā. Pēckara periodā ģimeņu budžetu pētījumi tika uzsākti 1952.gadā bijušās PSRS Centrālās statistikas pārvaldes sistēmas ietvaros.…
