Nobeigums
Hellēnisma periodā izvērsās maķedoniešu un grieķu ekspansija un imeriālisms (izveidojās Maķedonijas Aleksandra impērija, kas sadalījās atsevišķās lielvalstīs). Hellēnismu raksturo despotiska valdnieku patvaļa un viņu dievināšana, patstāvīgi kari. Galējs skepticisms intelektuāļu vidē pārmāca tradicionālo reliģiozitāti. Vienkāršajā tautā pastiprinājās slepenu mistēriju kulti un reliģiskais sinkrētisms. Racionāla zinātne pastāvēja līdzās māņticībai un hermētismā plaukstošajai maģijai.
Daudzu mūsdienu zinātņu pirmsākumi, to nosaukumi un daudzi jēdzieni veidojušies Hellēnisma laikmetā. Zinātnieku, matemātiķu un ģeometru sasniegumi izmantoti vairāk nekā 2000 gadu pēc to radītāju nāves. Piemēram, Erastotens, aprēķinot Zemes apkārtmēru, kļūdījas tikai par 310 km, savukārt, aprēķinot diametru, - kļūda tikai par 75km. Līdz 15. gs. nekas labāks par Ptolemaja pasaules karti netika izveidots.
Patiesības meklējumus pārmāca savtīgs izdevīgums un subjektīvisms. Savā reloģiskajā un morālajā izvēlē cilvēki vadījās pēc tā, kas šķita piemērotākais vai patīkamākais, nevis tiecās pēc patiesākā. Hellēnisma periods bija kultūras krīzes laiks. Tam raksturīgs vērtību relatīvisms un tradicionālo tikumu pagrimums.
Vēlākais renesanses un apgaismības domātāju, kā arī dzejnieku romantiķu radītais mīts par skaisto, harmonisko un laimīgo seno grieķu sabiedrību un kultūru ne gluži atbilst īstenībai. Taču šie priekšstati vairākus gadsimtus būtiski ietekmējuši Eiropas cilvēku vērtīborientāciju, it sevišķi mākslas ideālus.
…
