Ievads
14. gadsimtā laika gaitā no vācu tirgotāju apvienībām izauga Hanza — spēcīgāka un varenākā pilsētu savienība visā viduslaiku Eiropā. Hanzas savienībai bija arī būtiska loma Rīgas attīstībā. Livonijas lielāko pilsētu — Rīgas, Tallinas un Tērbatas — sūtņi bija pastāvīgi Hanzas sanāksmju dalībnieki.
Hanzai bija noteicošā loma Baltijas jūras un visas Ziemeļeiropas tirdzniecībā, tāpēc paplašinoties tirdzniecībai, uzplauka arī Rīga. 16. gs. lika sevi manīt gan Baltijas, gan Ziemeļjūras tirdzniecības nozīmes samazināšanās. 17. gs. Hanza pilnīgi izbeidza darbību.
Darba mērķis ir izpētīt Hanzas savienības rašanās un uzplaukumu pamatnoteikumus, kā arī apzināt savienības panīkuma iemeslus.
Darba uzdevumi:
1) apskatīt Hanzas izveidošanās apstākļus;
2) raksturot Hanzas uzplaukumu;
3) izvērtēt Hanzas darbību, sīkāk izpētīt tās lomu tirdzniecībā;
4) aplūkot Livonijas pilsētas Hanzā, sīkāk raksturot Rīgu kā lielāko Livonijas pilsētu;
5) izpētīt Hanzas norieta iemeslus.
Darba izstrādē izmantota speciālā literatūra, periodika (laikraksti, žurnāli), pētījumi un interneta resursi. Šie visi materiāli vēlāk darba rakstīšanas procesā palīdzēja tēmas izpētē un sava viedokļa apzināšanā.
Darbā veidots pārskats par saimniecības procesiem Hanzas uzplaukuma un panīkuma periodos.
Mūsuprāt šī tēm ir ļoti aktuāla arī mūsdienās, jo 1980. gadā pēc Nīderlandes pilsētas Zvolles iniciatīvas Hanzas pilsētu savienība (jeb konfederācija) tika atjaunota, līdz ar to tika atjaunotas arī ikgadējo Hanzas dienu tradīcija. Tiesa gan, ne vairs kā ekonomiski politiska, bet gan kā starptautiska organizācija galvenokārt kultūras sakaru veicināšanai, tomēr arī tirdzniecība nav atstāta novārtā. Tieši tapēc uzskatījām, ka ir svarīgi izpētīt vēsturiskās Hanzas savienības veidošanos, attīstību un norietu.
Hanzas savienība.
Hanzas savienība, kas apvienoja pilsētas un tirgotājus, pastāvēja no 12-tā līdz 17-tajam gadsimtam un aptvēra līdz pat 200 (galvenokārt vācu) pilsētas. Hanzas savienība bija viduslaiku pilsētu konfederācija, kurai bija ļoti liela ietekme tirdznieciskajā un sociālajā dzīvē Ziemeļu un Centrāleiropā. Tā bija aptvērusi teritoriju no Londonas rietumos līdz Novgorodai austrumos. Galvenie lēmumi – gan saimnieciskie, gan politiskie – tika pieņemti Hanzas pilsētu pārstāvju saietos, kas notika ik gadus un tika dēvēti par Hanzas dienām. Vārdam Hansa viduslaiku augšvācu valodā bija vairākas nozīmes, kas tulkojamas kā "karadraudze", "grupa", "svīta", "bars" un ar to apzīmēja apbruņotu ceļojošo tirgotāju draudzes. Savukārt Hanzas savienības karoga krāsas bija balta un sarkana, kas vēl tagad atrodamas seno Hanzas pilsētu ģērboņos. Tas labi redzams Hamburgas ģerbonī. Cits bieži izmantots simbols bija pilsētas nocietinājumu vārti, kas labi redzami mūsdienu Limbažu ģerbonī.
…
