Miķelis Goppers beidzis Rīgas 1. pils. ģimnāziju (1929), studējis tautsaimniecību Latvijas Universitātē. 30. gadu sākumā pievērsies izdevēja darbam, izdevis tēva K. Gopera atmiņas "Strēlnieku laiki" (1931). 1935 nodibinājis izdevniecību "Zelta ābele", bijis tās īpašnieks un vadītājs (1935-1940, 1941-1944). Kopš 1945 Gopers dzīvojis Zviedrijā, kur Stokholmā atjaunojis izdevniecības darbību. Pavisam izdevniecība "Zelta ābele" izdevusi 116 grāmatas, daudzas mākslinieciski augstvērtīgā apdarē ar latviešu mākslinieku oriģinālliteratūru lielos metienos. Gopers izdevis latviešu oriģinālliteratūru un tulkojumus, grāmatas par Latvijas vēsturi un kartogrāfisku izdevumu par Baltijas jūru senajās kartēs, memuāru literatūru (A. Spekes "Atmiņu brīži", 1967; atmiņu krājums par ģenerāli K. Goperu), fotouzņēmumu krājumu "Baigais gads" (1941), ilustrētas grāmatas par latviešu kultūru. Nozīmīgu izdevumu vidū K. Skalbes pasakas (arī angļu, vācu, franču val.,), E. Virzas "Straumēni" (1942), rakstu krājums mākslinieka O. Norīša piemiņai (1952).
Miķeļa tēvam ir vairāki ordeņi: 2.,3. kārtas Lāčplēša Kara ordeņi un 2.,3. kārtas Triju Zvaigžņu ordeņi. Dienējis Latvijas Armijā un vēlāk 1920. gada augustā kļuvis par Latvijas Armijas ģenerāli. 1922. gadā kļuvis par Latvijas skautu centrālās organizācijas prezidentu.
1.Miķelis Goppers un “Zelta Ābele”.
Miķelis Goppers (Gopers)
Miķelis Goppers (pats Goppers vienmēr piekodinājis lai raksta Goppers jo tā rakstīts ar asinīm viņa tēva vārds, tādēļ lai neviens to negroza) ir savdabīgi enerģiska, nesavtīga persona. Ļoti, ļoti iemīļojis grāmatas, bet ne jau vienkāršas grāmatas. Miķelis ļoti iemīlējis tās grāmatas kuras darinātas ar rūpību un prasmi, kuras pauž gaumi un kultūras. Goppers ir tiešām savdabīgs cilvēks, jo sabiedrībā viņš nedaudz skarbs, kluss un kautrīgs. Kad Goppers nokļūst draugu vidū viņš pilnībā atplaukst un pat dzimst idejas. Šīs idejas, reizēm fantāzijas daudz reiz tiek realizētas grāmatu pasaulē. Maizi Goppers pelnīja Latvijas bankā. Vienmēr Miķelis centies kļūt pastāvīgs.
…
