Aizbildnība un aizgādnība romiešu civiltiesībās
Tikai patriarhālās ģimenes galva bija savā civiltiesikajā rīcībā pilnīgi patstāvīgs – varēja slēgt līgumus un brīvi rīkoties ar savu mantu. Turpretim tie ģimenes locekļi, kuri atradās tēva varā, bija savā rīcībā atkarīgi no ģimenes tēva piekrišanas. Pēc paterfamilias nāves visi tēva varai pakļautie ieguva patstāvīgas personas stāvokli, bet viņu starpā parasti bija arī mazi bērni vai garīgi slimi cilvēki, kuri paši nebija spējīgi pārvaldīt savu mantoto daļu un civiltiesiski rīkoties, kā arī sievietes, kuras pēc romiešu uzskatiem vispār neesot spejīgas izprast tirgus lietas un tiesisko darījumu jēgu. Tāpēc jau no senajiem laikiem romieši organizēja aizbildnību (tutela) mazajiem bērniem un sievietēm. Parasti aizbildņa pienākumus uzņēmās kāds no tās bijušās kopīgās ģimenes pilngadīgajiem vīriešiem. Aizbildnība zēniem turpinājās līdz viņu dzimumbriedumam- 14 gadiem, bet sievietes palika aizbildnībā uz visu mūžu, ja viņas neprecējās un nenokļuva vīra varā. Turpretim pieaugušie vīrieši vecumā no 14 līdz 25 gadiem (līdz pilngadībai) atradās aizgādnībā (cura) un bez aizgādņa piekrišanas nevarēja brīvi rīkoties ar savu mantu. Vēl tika organizēta aizgādnība arī vājprātīgajiem, izšķērdētājiem u.c. Mantas izšķērdēšanas vai noblēdīšanās gadījumā pret aizbildni varēja vērst soda rakstura prasību – vajadzēja atmaksāt divkārši.
Aizbildnība par mazgadīgajiem tika nodibināta bērniem no dzimšanas līdz 14 gadu vecumam. Romieši starp mazgadīgajiem izšķīra : a) mazos līdz 7 gadiem, kuri lāgā neko nevarēja pateikt, tiem nebija rīcībspējas, viņu vietā rīkojās aizbildnis ar savu autoratīvo līdzdalību ; b) paagušos bernus no 7 līdz 14 gadiem, kuriem bija atļauts bez aizbildņa slēgt līgumu, ja viņi sev kaut ko ieguva, bet juridiskajos jautājumos joprojām bija atkarīgi no aizbildņa.
Aizbildnība par sievietēm. Pēc tēva nāves neprecētas sievietes varēja slēgt līgumus tikai ar aizbildņa autoratīvo līdzdalību. Tāpat viņas nevarēja patstāvīgi uzstāties tiesā, galvojot par cita parādiem. Šos rīcībspējas ierobežojumus sievietēm romieši motivēja : „dzimuma vājuma dēļ un tirgus lietu nepārzināšanas dēļ”. Sievietes pat varēja atsaukties uz „tiesību nezināšanu”. Aizbildnība par sievietēm, kad viņas neatradās tēva vai vīra varā, pakāpeniski zaudēja savu agrāko jēgu un Romas impērijas periodā tikpat kā netika vairs lietota.
…
