Ievads.
Katrs bērns, katrs jaunietis, nobriedis vīrs vai sieva vairāk, vai mazāk ir domājis, kā uzsākt savu biznesu. Ir vairāki argumenti, kāpēc šādi sapņi netiek realizēti. Nav ideju, nav līdzekļu, pietrūkst uzņēmības, katram sava atruna. Taču ir cilvēki, kuri uzdrošinās, riskē, domā un dara. Tas nav viegli, biznesā tiek ieguldīts tavs laiks, tava enerģija, tas paņem Tevi visu. Taču apziņa, ka vari vadīt un redzēt sava darba augļus ir stimuls lielākai izaugsmei un attīstībai. Daži biznesa uzsācēji izvēlas jau izmēģinātu ceļu –piemēram nopērkot darbojošos biznesu vai franšīzes tiesības, kas var nest mazāk riska, nekā biznesa uzsākšana vienatnē. Izmantojot franšīzi, vietējiem uzņēmējiem ir iespēja palielināt uzņēmuma peļņu, konkurētspēju un stabilitāti. Reģiona attīstībai tas nozīmē jaunas darbvietas, nodokļus, kas paliek turpat pašvaldībā, un līdz ar jaunu veikalu atvēršanu arī vides sakārtošanu.
Bizness nomai.
Iedomājieties veikalu, kas pieder individuālajam uzņēmumam un kas strādā pēc noteiktas koncepcijas. Ja bizness attīstās veiksmīgi, tam būs ne tikai materiāla, bet arī nemateriāla vērtība – uzņēmuma vārds, stils un slava, ka arī komercpieredze. Šī nemateriālā vērtība ir uzņēmuma intelektuālais īpašums un varētu būt noformēts kā franšīze (intelektuālā īpašuma objekts). Ja uzņēmuma īpašnieks grib attīstīt un palielināt savu biznesu, bet negrib pats vadīt vēl vienu veikalu, viņš var kļūt par franšīzes devēju un nodot pilnvaras par uzņēmuma vārdu un komercpieredzes izmantošanu otram individuālam uzņēmējam, kurš kļūs par franšīzes ņēmēju. Šajā gadījumā var teikt, ka notiek franšīzes pārdošana. Par to franšīzes devējs saņem atlīdzību - noteiktu summu vai ikmēneša maksu ko nosaka franšīzes līgums.…
