Harmoniska pieeja ķermenim un psihei kā nesaraujamam veselumam bija labi pazīstama jau antīkajā pasaulē – cilvēki rūpējās par sava ķermeņa skaistumu, spēka attīstīšanu un garīgo spēju izkopšanu. Tālaika ievērojams valstsvīrs Perikls (490-429 p.m.ē.) uzskatīja, ka „veselība ir morāla, garīga un fiziska labklājība”.
Mūsdienās Pasaules Veselības organizācija definējusi veselību kā fizisku, garīgu un sociālu labklājību, akcentējot veselības saistību ar sociālajiem faktoriem.
Bieži problēmas ar pašsajūtu un dažādi veselības traucējumi rodas tāpēc, ka ilgstoši ir krātas emocijas, kuras radušās pēc pārdzīvojumiem. Mūsu smadzenes spontāni pārstrādā visu informāciju par to, kas ar mums notiek un, kas mūs satrauc. Smadzenes apstrādā datus, neitralizē tos un nosūta glabāšanai. Tas ļauj mūsu psihei pielāgoties visdažādākajām situācijām. Taču fiziskā, psihiskā trauma un stress bloķē dabiskos pašregulācijas procesus. Emocijas, tēli, izjūtas, kas saistīti ar sāpīgām atmiņām, gluži kā iesprūst atmiņā tādi, kādi tie bija traumatisko notikumu brīdī. Rezultātā cilvēks nevar tos aizmirst, sāpīgās atmiņas traucē dzīvot. Cenšoties noslēpt no citiem jūtas un emocijas, ko cilvēks patiesībā tajā brīdī jūt, tiek tērēts liels enerģijas daudzums, ko varētu izmantot lietderīgi un radoši. Ilgstoši atrodoties šādā stāvoklī cilvēkiem var rasties dažādas slimības.
Atpazīstot un izprotot savas jūtas un emocijas cilvēki iemācās tās vadīt un kontrolēt. Dzīvē nākas saskarties ne tikai ar patīkamām emocijām. Ikdienas neatņemama sastāvdaļa ir arī negatīvas emocijas. Kā pašmērķis nevar būt izvairīšanās no nepatīkamām sajūtām. Jāmācās arī no negatīvajām emocijām gūt sev ko noderīgu, meklējot pozitīvu risinājumu.
Autores mērķis bija uzzināt, vai aptaujātie cilvēki ir informēti, kas ir psihosomatika, vai tie vēlētos par to uzzināt vairāk. Cik bieži aptaujātie sajūt tādas emocijas kā bailes, kautrīgums, laime, dusmas. Vēl autores mērķis bija noskaidrot vai respondenti cenšas kontrolēt savas emocijas un kādas emocijas aptaujas brīdī jūt respondenti.…
