Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,85 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,64
Pirkt
Identifikators:252176
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.03.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kas ir vide un kas rada tas piesārņojumu?    1
  Gaisa piesārņojums    2
  Ūdens piesārņojums    2
  Augsnes piesārņojums    2
  Trokšņa piesārņojums    2
  Ozona slānis    2
  Globāla sasilšana    2
  Gaisa kvalitātes saglabāšana    3
  Ūdens dabā    5
  Ūdens attīrīšana    6
  Ūdens aizsardzība    6
  Atkritumu savākšana    8
  Tūristi un apkārtējā vide    8
  Apkārtējās vides aizsardzība    10
  Attīrīšana    10
  Jūras un zemes piesārņošana    10
  Skābais lietus    11
  Cilvēka ietekme uz dabu    11
  Vides ietekme uz cilvēku    13
  Baltijas jūras aizsardzība    15
  Noslēgums    15
  Bibliogrāfija    16
Darba fragmentsAizvērt

Baltijas jūras vides aizsardzība:
Baltijas jūras ūdens kvalitāti ietekmē piesārņojums, kas rodas apdzīvotajās vietās, rūpniecības un lauksaimniecības objektos gan jūras krastā, gan visā sateces baseinā. Gadu gaitā upes ienesušas jūrā lielu daudzumu ķīmisku vielu un organisko piesārņojumu.
Baltijas jūras krastos ir vairākas ostas, kurās veic naftas produktu pārkraušanu un transportēšanu. Šo darbu veicot, notiek arī kļūmes un avārijas, kā rezultātā jūrā ieplūst naftas produkti. Tas rada dzīvības briesmas jūrā mītošajiem organismiem. Pēdējos gados avārijas netālu no Latvijas robežas notikušas Būtiņģes naftas terminālā Lietuvā. Jūras straumes naftu no Lietuvas teritoriālajiem ūdeņiem aiznes uz Kurzemes pieraksti, kur tā tie izskalota un piesārņo pludmali.
Baltijas jūra vairāk piesārņota nekā citas Atlantijas okeāna jūras. Piesārņojumu veicina niecīgā ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru, kas norit ļoti lēni- vidēji 45 gadu laikā. Diemžēl liels piesārņojuma daudzums nonāk jūrā no attīstītajam piekrastes valstīm.
Organismu dzīves apstākļus jūrā nosaka ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums. Skābekļa daudzumu uzskata par svarīgāko ūdens „veselības” radītāju. skābekli ražo ūdensaugi, tas nonāk ūdeņos no atmosfēras, kā arī ieplūst Baltijas jūrā ar saldūdeņiem no Ziemeļjūras. Skābekļa daudzuma samazināšanos veicina eitrofikācija. Baltijas jūrā šis process sāka attīstīsies 20.gs. 50.-60.gados, kad piesārņojuma rezultātā pieauga aļģu daudzums, un turpinās joprojām.
Eitrofikācija- ūdens bagātināšanās ar barības vielām, kas veicina ūdenstilpju un ūdensteču aizaugšanu.

Noslēgums:
Mūsu dzīvē ir daudz problēmu, kuras ir saistītas ar dabu, tomēr mums ir jāatceras kā daudzas no šīm problēmām radam mes paši. Un kamēr cilvēks neapzināsies, ka viņš posta apkārtējo vidi ar savam neapdomātajām rīcībām nekas nemainīsies.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,88 €
Materiālu komplekts Nr. 1331037
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ekoloģiskās problēmas mūsu dzīvē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/252176

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties