SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
• Strauji augošās naftas cenas 1970tajos gados radīja labvēlīgu vidi vēja enerģijas ieguves industrijas attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai šajā industrijā;
• Pateicoties vēja enerģijas industrijas attīstībai ar katru gadu pieaug Eiropas Savienības elektroenerģijas neatkarība no importa;
• Eiropas Savienības ziemeļrietumu daļā ir lielas sauszemes platības ar augstu enerģijas koeficientu un krasta līnija ir piemērota lielu vēja parku izveidošanai;
• Vēja ģeneratoru izmaksas ar katru gadu turpina samazināties un uzstādīšanas procesā tiek ieviesti jauninājumi, kas samazina kopējās vēja parka izmaksas;
• Eiropas Savienības vides politika attiecībā uz alternatīvās enerģijas attīstību, tajā skaitā arī uz vēja enerģijas, ir visstingrākā pasaulē, kas paredz ievērojamus samazinājumus CO2 izmešu jomā un neatkarīgas elektroenerģijas bilances izveidošanā;
• Pieaugot vēja parku skaitam, Eiropas Savienības Komisija izstrādā vienotu tīklu elektroenerģijas infrastruktūras attīstībai, kas nākotnē atvieglos vēja ģeneratoru elektroenerģijas nonākšanu līdz patērētājam;
• Viena no galvenajām vēja parku attīstības barjerām ir atļauju iegūšana. Daudzviet Eiropas Savienībā atšķirīgie laika posmi, lai iegūtu vēja parku celtniecības atļauju bremzē to attīstību, kas samazina reģiona konkurētspēju pasaulē;
• Lai apstiprinātu vēja parka būvniecību noteiktā rajonā, rezultāti balstās arī uz vietējo iedzīvotāju viedokli. Tomēr daudzviet prakse rāda, ka cilvēku neinformētībā un dabas aizstāvju uzskats par vēja parku ietekmi uz dabu aizkavē šo procesu, jo cilvēki nav pietiekoši iepazinušies ar alternatīvās enerģijas nozīmīgumu;
• Eiropas Savienības mērķi vēja enerģijas nozarei paredz trīskāršu pieaugumu elektroenerģijas attīstībā, kā arī vairāk investēt tieši jūras parku izveidē, jo tie spēj saražot līdz 40% vairāk elektroenerģijas.
Priekšlikumi:
• Eiropas Savienības Komisijai vajadzētu ieviest vienotu sistēmu tieši vēja parku būvniecības atļauju izsniegšanas procesā, kas sekmētu vēja parku vienlīdzīgu attīstību visā Eiropas Savienībā;
• Eiropas Savienības dalībvalstīm vairāk vajadzētu informēt sabiedrību par aktualitātēm vēja enerģijas ieguves politikā, vairāk informēt sabiedrību par šīs nozares nozīmīgumu valsts konkurētspējas paaugstināšanā un dabas aizsardzībā, izmantojot mēdiju starpniecību, vai popularizējot interneta vidē ievietotos materiālus;
• Katras valsts vides ministrijām nepieciešamas izstrādāt nākotnes attīstības plānu attiecībā uz vēja un citu alternatīvās enerģijas ieguves iespējām, lai sekmīgi spētu izpildīt Eiropas Komisijas noteiktos plānus saistībā ar alternatīvās enerģijas palielināšanu Eiropas Savienības elektroenerģijas bilancē;
• Eiropas Savienībā jāievieš stingrāka kvotu sistēma attiecībā uz CO2 izmešu daudzumu, kas netieši motivētu uzņēmējus investēt un iegūt alternatīvo enerģiju.
…
