Eiropas integrācijas un eiropeizācijas teorijas kā Baltijas valstu iedzīvotāju atbalsta ES institūcijām teorētiskā bāze

Tas sasaucas ar ES socializācijas aģenta lomu eiropeizācijas procesā. Tomēr nereti veiksmīgu Eiropas integrāciju un eiropeizāciju bremzē nacionālās politiskās elites - ja sabiedrībā valdošais eiroskepticisms izskaidrojams ar kādu no iepriekš minēto faktoru ietekmi, tad čehu Eiropas Parlamenta deputāta J.Zahradila (J.Zahradil) aprēķins, ka apmēram 15-20% no 785 Eiropas Parlamenta deputātiem ir eiroskeptiķi, ir šokējošs. Turklāt J.Zahadrils uzskata, ka šis skaits pēc 2009.gada EP vēlēšanām ir tikai audzis, jo divas galvenās EP grupas ir eiroskepticiski noskaņotas, tās ir: Neatkarības un demokrātijas grupa un Nāciju Eiropas grupa. Tas liek aptvert situācijas nopietnību, jo kā gan var cīnīties ar eiroskepticismu sabiedrībā, ja šādu attieksmi pret ES projektu raida paši ES institūciju pārstāvji? Tas signalizē par nopietnu pārvaldības problēmu, un, ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā pilsoņu vēlētā institūcija, liecina par demokrātijas krīzi ES.
Apkopojot teorētiķu skatījumus uz ES integrācijas un eiropeizācijas teorijām, eiropeizāciju skaidrot kā ES integrācijas procesa rezultātā radušos jaunu konceptu, kas ietver dziļāku un plašāku ekonomikas un politikas jomu integrāciju un pielāgošanos jaunajiem apstākļiem nacionālā, ES un pat ārpus ES līmenī. Tāpat eiropeizācija ietver jaunas, unikālas sabiedrības veidošanos Eiropā, kura radusies izmaiņu un dažādo kultūru, identitāšu un nacionalitāšu mijiedarbības rezultātā. Taču eiropiešu politisko apziņu, piederību ES projektam un atbalstu ES institūcijai galvenokārt nosaka politiskā komunikācija, no kuras izriet iedzīvotāju informētība, utilitārisms, kas ietver arī ekonomiskos un politiskos aspektus, identitāte kā piederības sajūta valstij vai ES un zināšanas, kuras indivīdu kognitīvi mobilizē. Ja ES spēs apmierināt šīs sabiedrības prasības, ES institūcijas baudīs pilsoņu atbalstu, tādējādi nodrošinot veiksmīgu ES integrācijas attīstību nākotnē.

…