Kvalitatīvs dzeramais ūdens ir dzidrs bez īpašas garšas un smaržas. Tam ir jābūt tīram, bezkrāsainam un svaigam. Ūdenī nedrīkst būt acīmredzami piemaisījumi, taču nevar paļauties tikai uz ūdens dzidrumu nosakot tā kvalitāti, jo arī pēc izskata tīrā ūdeni var būt izšķīdušas dažādas vielas, kas var padarīt ūdeni uzturā nelietojamu. Sliktas kvalitātes dzeramais ūdens var kļūt cilvēka veselībai un dzīvībai bīstams, ja tas satur slimības izraisošus mikroorganismus vai citas vielas, kas varētu kaitēt cilvēkam. Uzturā parasti tiek izmantoti trīs veidu ūdeņi – dzeramais ūdens, dabīgais minerālūdens un avotu ūdens (LVĢMC, S.a).
Ūdens ir ļoti nozīmīgs dzīvības procesu uzturēšanā, un kvalitatīva ūdens lietošana uzturā ir liela nozīme labas veselības saglabāšanai. Lielākā daļa iedzīvotāju izmanto centrālās ūdensapgādes sistēmas piegādātu ūdeni, piemēram, pilsētu daudzstāvu māju iedzīvotāji, šī ūdens kvalitāti nosaka Ministru kabineta izstrādāti noteikumi. Privātmāju iedzīvotāji, jo īpaši lauku reģionos, pārsvarā uzturā lieto akas vai avotu ūdeni, par šo ūdeņu kvalitāti cilvēkiem jārūpējas pašiem, jo uz šiem ūdeņiem neattiecas Ministru kabineta izstrādātie noteikumi (Vilcāne, 2015).