Dokumentācija, kas saistīta ar zobārstniecības praksi ietver vairāku jomu dokumentus. Pirmkārt, tie ir medicīniskie dokumenti, kuri tieši saistīti ar pacienta veselības stāvokļa fiksēšanu, diagnozi, izdarītajām manipulācijām, ārstēšanas plānu, izrakstītajiem medikamentiem, ja tādi ir nepieciešami. Kā nākošo varētu izdarīt dokumentāciju, kas saistīta ar higiēnu un pretepidēmiskā režīma ievērošanu. Tā ir daudzveidīga dokumentācija, kas ietver gan personāla sanitārās grāmatiņas, gan telpu uzkopšanas grafikus, gan pavadzīmes un rēķinus ar veļas mazgātavu, gan, visbeidzot, arī atkritumu izvešanu. Zobārstniecības prakse ir uzņēmējdarbības veids un trešais dokumentu veids ir saistīts ar norēķiniem gan ar pacientiem, gan slimokasi, gan citām instancēm. Katram dokumentu veidam ir svarīgi apzināties, kāpēc tas ir vajadzīgs, ko palīdz risināt, cik ilgi glabājas, kādas instances var pārbaudīt. Atsevišķi nodalīt katru no šiem dokumentu veidiem īsti nevar, jo ambulatoro pacienta talonu zobārstniecībā ir medicīnas dokuments un reizē arī kalpo kā ārsta darbu apliecinošs dokuments Veselības norēķinu centram.
Medicīniskie dokumenti —rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem.
Mūsdienās pāriet uz informācijas apmaiņu un glabāšanu elektroniskajos informācijas nesējos (E-veselība). Eiropā ar e-veselību saprot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu procesos, kas ietekmē iedzīvotāju veselību. Elektroniskie saziņas līdzekļi var tikt izmantoti visa veselības aprūpes cikla informācijas plūsmas realizācijai, sabiedrības izglītošanai un ārstu konsultācijām, nodrošinot pietiekamu veselības aprūpes informācijas drošību. Šīs jaunās iespējas tiek apzinātas, ieviestas un izmantotas, lai uzlabotu un veicinātu veselību un veselības aprūpi, centrā noliekot informāciju par indivīdu (pakalpojumu saņēmēju).…
