Disleksija – bērna nespēja iemācīties lasīt, traucēta lasīšana galvas smadzeņu garozas nepietiekamas attīstības dēļ.[1.36]
Mūsdienu pētījumi rāda, ka disleksija ir saistīta ar smadzeņu veidošanās procesu un saņemtās informācijas apstrādi. Cilvēkiem, kuriem ir disleksija, informācijas apstrāde notiek citā smadzeņu daļā nekā tiem cilvēkiem, kuriem nav disleksijas.[7]
Iemesls, kādēļ cilvēka smadzenes informāciju apstrādā šādā veidā, nav zināms, taču ģenētikai var būt nozīme.[7]
Disleksija ir specifisks lasīšanas procesa traucējums, kam ir neirobioloģiska izcelsme.[3]
Tā kā lasīšana ir komplekss prāta process, tad disleksijas rašanās iemesli var būt ļoti dažādi.[2]
Disleksija ir no 4 līdz 10% iedzīvotāju.[6]
Lasīšanas traucējumiem nav nekāda sakara ar intelektu; vairumam cilvēku ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem ir vidējs vai augstāks par vidējo intelekts.[3]
Kopumā cilvēki ar disleksijas problēmām ļoti bieži uzrāda augstāku inteliģences līmenī par vidēji sabiedrībā pieņemto. No disleksijas cietuši Alberts Einšteins, Tomass Edisons, Aleksandrs Greiems Bells, Maikls Faradejs u.c.[2]
Šo sindromu ārstē ar intensīvu fonoloģijas kursu.[2]
Visvairāk disleksija izpaužas sākumskolā, taču lasīšanas grūtības saglabājas visa mūža garumā.[6]…
