Zaratustra interesanti izsakās par draugu, it īpaši par vīru draudzību. Viņš raksta tā: „O, jūsu nabadzība, jūs vīri, un jūsu dvēseles skopulība! Cik jūs draugam dodat, tik es gribu dot vēl savam ienaidniekam, un nebūšu ar to nemaz tapis nabagāks.”(1;32)
To arī var apskatīt kā problēmu. Draudzības problēmu. Pirms tā izteiciena ir rakstīts par sievu, ka viņa pazīst tikai mīlestību. Bet apskatot, ka sieva nav spējīga uz draudzību, Zaratustra atklāj to, ka sievas mīlestība jau ir draudzība. Viņai apkārt ir putni, kaķi, un viņa prot ar viņiem sazināties. Sieva ir atklāta uz mīlestību un draudzību. Bet kāpēc Zaratustra nosauc vīrus par skopuļiem? Manuprāt, tas ir tāpēc, ka viņi nerāda tik atklāti savu mīlestību un draudzību. Viņi nedot draugam daudz. Par to var spriest pēc tā, kā Zaratusra teica, ka viņš vairāk dod savam ienaidniekam un nekļūst nabagāks.
Vēl viena cilvēka problēma ir tāda, ka viņš, tiecoties uz augšu, kļūst iedomīgs. Ar mūsdienas valodu to var nosaukt par „zvaigžņu slimību”. Par to Zaratustra teica: „Jo vairāk viņš(domāts cilvēks) tiecas uz augšu pēc gaismas, jo stiprāk viņa saknes tiecas iekšā zemē, tumsībā, dziļumā,-ļaunumā.”(1;23)
„Bet tikai cilvēks ir sev pašam grūti panesams! Tas tādēļ, ka viņš nes pārāk daudz lieka uz saviem kamiešiem. Līdzīgi kamielim, viņš nometas ceļos un ļaujas, lai to labi apkrauj nastām.”(1;118) Ar šo citātu var saprast, ka cilvēks pats rada sev problēmas un apgrūtina savu dzīvi ar to. Cilvēks pats sev ir grūti panesams, bet neskatoties uz to, viņš tomēr apkrauj sevi ar nastu.
Vēl vienu problēmu var redzēt nodaļā „Par lasīšanu un rakstīšanu” citāts „Tas, ka katrs drīkst mācīties lasīt, samaitā uz ilgiem laikiem ne vien rakstīšanu, bet arī domāšanu.”(1;21) Un īstenībā, katrs cilvēks domā savādāk. No tā var izsecināt, ka par nolasīto būs dažādi viedokļi. Šeit ir noslēpta problēma par cilvēka informācijas pieņemšanu. Ir tāds izteiciens, ka izglītots cilvēks ir bīstamāks nekā neizglītots.
…
