1940.gada 17.jūnijā Latvijā ienāk Sarkanā armija. 5.augustā Latvija tiek iekļauta PSRS sastāvā, un politiskā un sabiedriskā dzīve tiek pakļauta vissavienības normām. Nekavējoties tiek dibināta arī cenzūras institūcija. Kas tad īsti ir cenzūra? Pēc tā laika iedzīvotāju domām, to varētu raksturot kā pārmērīgu kontroli pār sabiedrisko, kā arī nereti privāto dzīvi. Bet oficiāli cenzūra ir varas izmantošana, lai kontrolētu vai ierobežotu vārda brīvību. Šo varu parasti realizē valsts, kāda ietekmīga cilvēku grupa vai organizācija. Cenzūra ir ikviens mēģinājums aizliegt informācijas, viedokļu vai izpausmes veidu brīvību, piemēram, ierobežojot mākslu vai vulgārismu lietojumu valodā. Parasti to pielieto, lai kontrolētu publiskas darbības, bieži – pasludinot šīs darbības par krimināli sodāmām. Cenzūras objekts var būt jebkas, sākot no vārda līdz pat veselai idejai. Teorētiskais cenzūras mērķis ir stabilizēt vai uzlabot sabiedrību, pār kuru cenzoram ir vara.
1940.gada 9.augustā LPSR Ministru Kabineta sēdē tiek pieņemts likums par Latvijas PSR Galveno literatūras pārvaldi (tautā dēvētu glavļits). Tā balstījās uz principiem, pēc kuriem jau kopš dibināšanas 1922.gadā darbojās PSRS cenzūra: glavļits aizliedz izdot un izplatīt izdevumus, kas a) satur aģitāciju pret padomju varu; b) izpauž republikas kara noslēpumus; c) naidīgi ietekmē sabiedrisko domu; d) rosina uz nacionālo un reliģiozo fanātismu; e) ir pornogrāfiski. Šādi cenzūra tiek ieviesta arī kultūras dzīvē- mākslā, literatūrā. Līdz ar to arī muzejos, bibliotēkās un kultūras pasākumos. Neskatoties uz aizliegumiem, cilvēki bieži veica ar likumu sodāmas darbības tādejādi gluži vienkārši cenzdamies saglabāt savas valsts un tautas tradīcijas un domāšanu. Dažādu dziesmu teksti ir tikai kārtējais pierādījums tam, ka valsts individuālo nacionalitāti nevar izgaisināt un pazudināt ar aizliegumiem un ierobežojumiem. Kā teicis Johans Nestrojs: "Cenzūra ir dzīvs apliecinājums tam, ka šīs pasaules varenie spēj pārvaldīt tikai apstulbotus vergus, nevis brīvas tautas."
Šobrīd Latvija ir demokrātiska valsts, un cenzūra ir aizliegta pēc Latvijas Republikas Satversmes 100. Panta: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta”
Šajā darbā tiek apskatīta cenzūra kultūras dzīvē. Konkrētāk- tieši muzeju darbībā, mūzikā, dejā, teātrī, svētkos.
…
