SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot darbu, autore izvirza šādus secinājumus:
1. NVO līdzdalības mērķis – sabiedrības efektīva iesaistīšana nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un palīdzības sniegšana valsts pārvaldes iestādēm, lai pieņemtu taisnīgāko lēmumu. Līdzdalība var nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu lēmumiem sabiedrības atbalstu, padarot lēmumus leģitīmus, caurredzamus un sabiedrībai izprotamus. Sabiedrībai svarīgos jautājumos valsts pārvaldes iestādēm obligāti jārīko publisko apspriešanu un jāņem vērā sabiedrības līdzdalības gaitā NVO izteiktos viedokļus un priekšlikumus. Ja tiek ignorēti šie viedokļi un priekšlikumi un netiek pamatoti, tad tas liek apšaubīt lēmuma pieņēmēja objektivitāti un līdz ar to paša lēmuma tiesiskumu.
2. LR likumdošanā nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentētu NVO iesaistes procedūru vai vienotus principus NVO līdzdalībai administratīvajā procesā. Dažās jomās līdzdalība noteikta ļoti strikti, piemēram, vides aizsardzība, lauksaimniecība, bet citās nav noteikts nemaz. Likumdošanā nav arī paredzēti īpaši NVO informēšanas pasākumi attiecībā uz iesaisti. Katra pašvaldība var lemt par to atsevišķi.
3. Būvniecībai ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ekonomisko un nekustamā īpašuma attīstību, jo būvniecība ir kā teritorijas plānošanas turpinājums. Turklāt būvniecība ir cieši saistīta ar sabiedrības interesēm un tiesībām uz labvēlīgu vidi un privātpersonas īpašumtiesībām. Procesuālās kārtības neievērošana var būt par pamatu gala lēmuma –, piemēram, būvatļaujas, detālplānojuma atzīšanai par prettiesisku.
4. Terminam “ietekme uz vidi” būvniecības likumā ir autonoma nozīme un tas nekādā ziņā nav salīdzināms vai identificējams ar terminu “ietekme uz vidi” likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izpratnē. Līdz ar to par acīmredzami nepamatotu būtu atzīstams tāds vietējās pašvaldības arguments, ja būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana tiek atteikta, kas norāda, ka Ietekmes uz vidi novērtējuma birojs devis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu. NVO, kas darbojas vides jautājumu jomā, ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi.
Un Priekšlikumus:
1. Lai atslogotu Administratīvās tiesas, būtu jānodrošina pašvaldību izdoto administratīvā akta apstrīdēšanu pašvaldību izveidotajā administratīvā akta strīdu komisijā. Tādējādi arī iestāde ātrāk konstatētu savu kļūdu un laicīgi to novērstu. Tāpēc likuma „Par pašvaldībām” 47. panta pirmo un trešo daļu, kurā noteikts:
„(1) Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome (padome), ja likums neparedz citu
kārtību.
(3) Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros.”
izteikt šādā redakcijā:
„(1) Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome (padome), ja likums neparedz citu kārtību. Tiesības izdot administratīvus aktus dome var deleģēt pašvaldības administrācijai.
(3) Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros. Amatpersonu vai struktūrvienību, kas lemj par apstrīdēto administratīvo aktu, nosaka pašvaldības nolikumā.”
…
